Sekošana ātrajai modei un liels lietoto apģērbu tirgus. Latvija ir viena no tām valstīm, kurā lietoto apģērbu īpatsvars pret jaunajiem ir krietni lielāks. Aptuveni trešā daļa no visiem tekstilmateriāliem ir lietotie - ja ir piedāvājums, tad ir arī pieprasījums. Vides apsaimniekošanas uzņēmumā „Eco Baltia vide” skaidro, ka Latvija ir tāds kā Eiropas otrreizējā tekstila, apģērbu šķirošanas centrs.
Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka Latvijā esot vairāk nekā desmit uzņēmumi, kuriem pamatbizness esot lietoto apģērbu, tekstila ievešana no Eiropas. Viņš piemin, ka populārākā esot Lielbritānija, pēc kā ir Holande, Vācija un Itālija.
Lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju apģērba patēriņa un šķirošanas paradumi gan 2019. gadā, gan šogad, “Latvijas zaļais punkts” veica pētījumu. Vairāk nekā 750 aptaujātajiem jeb 60% atzina, ka iegādājas lietoto apģērbu. Kā piebilst speciālisti, tas ir koks ar diviem galiem - no vienas puses apģērbam tiek dota otra iespēja, no otras - lietots ir lietots, nereti jau teju pie sava mūža beigām vai tik nolietots, ka vienīgais tā ceļš ir uz atkritumu noglabāšanas poligonu.
“Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis vēlētos, lai tekstils vispār nenonāktu poligonā, jo tā ražošanā arvien vairāk tiek izmantoti sintētiskie materiāli, kas nesadalās un poligonā var atrastiem 200 gadus, taču kokvilna vai vilna sadalās, sapūst. Tiek arī uzsvērts, ka tekstila industrija esot pasaulē lielākā piesārņotāja.
Ja salīdzina Latviju ar vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tur lietotais tekstils ir apmēram 5 - 15%, pat kaimiņvalstīs tas ir mazāks - zem 30%. Vēl viens iemesls, kas veicina tekstila pieaugumu Latvijā, ir tā saucamā ātrā mode - ātri saražojam, ātri patērējam, ātri izmetam. Latvijas patērētājs (vēl gan ne tik ļoti, kā citās valstīs), ražotāju un tirgotāju spiests, arī sācis tai iet pa pēdām.
“Zaļā brīvība” Ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule uzskata, ka visu laiku mode esot kā vāveres ritenis – nākamnedēļ konkrētais apģērbs nebūšot vairs veikalā, jo esot jauna kolekcija. Beigās skapis ir pilns ar apšaubāmas kvalitātes apģērbu.
Lētāks ātrās modes tirgus rada arī to sajūtu, ka var taču atļauties iegādāties vairāk preču. Pirkumi mēdz būt spontāni, dažkārt tā arī paliek iepakojumā ne reizi pat neuzvilkti.
Ņemot vērā, ka tekstila apjoms Latvijā turpina pieaugt, pie risinājumiem, kā ar to tikt galā, jau ir sākts strādāt, ieviešot dalītās vākšanas sistēmas pilotprojektu.
