Latvijā trūkst profesionālu surdotulku

Profesionālu surdotulku Latvijā trūkst. Tā ReTV Ziņām atzīst viens no kopā aptuveni 40 profesionāļiem Latvijā - Andris Ķirsons. Viņa vecāki ir nedzirdīgi, tamdēļ zīmju valodu uzskata par savu dzimto. Viņš atzīst – tulks ir visu savu mūžu.

Latvijas Nedzirdīgo savienības rehabilitācijas centra surdotulks Andris Ķirsons saka: “Teikšu tā – ļoti interesanta profesija. Nekad nav viens un tas pats, katru dienu ir kaut kas jauns. Ejam tulkot visur, jebkuros sadzīviskos līmeņos, aspektos – slimnīcās, policijā, tiesās, televīzijā.”

Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidente Sandra Gerenovska pauž – tulkiem noslodze ir liela. Pretēji tam, kā tas ir daļā Eiropas valstu, Latvijā profesionālam surdotulkam jāpārzina visdažādākās jomas, nevis jāspecializējas, piemēram, tikai medicīnā.

Sandra Gerenovska: “Visu mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tulkam visu laiku jāpilnveidojas, un vēl ir jāņem vērā tas, ka jātulko no skaņu valodas uz zīmju valodu vai atgriezeniski.”

“Nāk ļoti daudz jaunvārdu, svešvārdu, tāpēc mums Latvijas Nedzirdīgo savienībā ir zīmju valodas nodaļa, kas ievieš jaunas zīmes,” stāsta Andris Ķirsons.

Sandra Gerenovska skaidro – verbālā valodā ienākot jauniem vārdiem, tas ir izaicinājums arī tulkiem. “Piemēram, tagad arī Covid zīme, domājām, kā parādīt. Vizuāli ir kā bumba, un tur tā kā tie kronīši, bet tomēr mēs pārņēmām no ķīniešiem – kovids, kovid.”

Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidente piebilst – trūkstot atbalsta pētniecībai, kas saistīta ar jaunu zīmju darināšanu, nolasīšanu un mīmiku pētīšanu, tādēļ daļu zīmes aizgūtas no citām valstīm.

Andris Ķirsons: “Daudzi iedzīvotāji domā – ja tu zini zīmju valodu, tad tu vari aprunāties ar vācieti vai amerikāni, bet tā diemžēl nav. Piemēram, arī Latgalē un Ventspilī ir zīmes, kas atšķiras.”

“Es pati nāku no Latgales puses, tagad 10 gadus dzīvoju Rīgā. Atbraucot uz Rīgu strādāt, tikos ar klientiem, saku – rīt svētki, jāpaņem groziņš. Visi skatās, kapa kusums, nesaprotu, kāpēc viņi nesaprot,” pauž Sandra Gerenovska.

Surdotulki pārzina ne tikai atšķirības, specifiskus terminus un jēdzienus, bet arī pārfrāzē dažādus tēlainās izteiksmes līdzekļus, frazeoloģismus, piemēram, “ābols no ābeles tālu nekrīt”.

Jābiebilst – vienai personai surdotulka pakalpojumi saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskām un juridiskām personām, ir valsts apmaksāti līdz 120 stundām gadā. 

Sandra Gerenovska: “Tas nozīmē – nedzirdīgam cilvēkam ir iespēja dzirdēt desmit stundas mēnesī. Ja es neizmantoju – citi ar aparātiņu dzird, citiem daudz palīdz radinieki, tuvinieki, draugi un kaimiņi reizēm, tāpēc viņiem paliek stundas.”

Sandra Gerenovska vēl piebilst – Latvijas Nedzirdīgo savienība rosina ieviest solidaritātes principu. Proti, neizmantotās surdotulku pakalpojumu stundas atdot kādai citai personai, kurai tas ir nepieciešams. Un te vēl jāpiebilst, ka ReTV Ziņu dienests izmanto surdotulkus, lai sekot līdzi pašvaldību vēlēšanām varētu visi sabiedrības locekļi.


Foto: FreePik