Tendences rāda, ka Latvijā pieaug personu ar garīgā rakstura traucējumiem skaits. Arī Covid-19 pandēmija palielinājusi dažādu garīgās veselības traucējumu attīstības risku. Oktobris, ko pasaulē atzīmē kā garīgās veselības mēnesi, rosina runāt par personu ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, tostarp – darba tirgū. Piemēram, Latvijā tie ir nepilni 15% personu, kuras strādā, lai gan prasmes un iespējas būtu lielākam skaitam.
Ogrēnetis Arvīds nākamgad svinēs 40. jubileju. Viņš kopā ar māsu dzīvo sociālajā mājā un jau gadu viņam ir oficiāls darbs. Ogres sporta centrā viņš pilda sētnieka pienākumus un neslēpj prieku, jo tagad var pats sevi uzturēt.
Kā norāda Ogres novada sociālajā dienestā, Arvīds ir viens no veiksmes stāstiem, kā cilvēks ar garīga rakstura tracējumiem var iekļauties darba tirgū. Bet tādu gan neesot daudz. To nosaka gan traucējuma veids un smaguma pakāpe, kā arī ne visi, piemēram, ir spējīgi nostrādāt pilnu darba dienu.
Kā liecina aizvadītajā gadā vektais pētījums par Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātību Latvijā, šai sabiedrības grupai ir zemākais nodarbinātības līmenis – tie ir vien 14,5% personu. Salīdzinājumā personām ar citiem funkcionālo traucējumu veidiem rādītājs ir būtiski augstāks – līdz pat 46%. Piemēram, Ogrē jau pusgadu darbojas specializētās darbnīcas, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem var apgūt darba prasmes.
Lai sekmētu šo personu iekļaušanu darba tirgū, kā galvenie virzieni tiek minētas subsidētās darbavietas, kvotu sistēma vai nodokļu atvieglojumi, kā arī sociālā uzņēmējdarbība, kur jau šobrīd ir tā saucamie veiksmes stāsti, tostrap uzņēmums, kas darbojas, lai darba tirgū satiktos abas iesaistītās puses. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa saka: “Viņi strādā kā starpposms. Ja uzņēmumam ir nepieciešams izdarīt kādu mazu darbiņu, viņi nodod šim uzņēmumam. Savukārt šis uzņēmums veido datubāzi, kurā apkopo cilvēkus ar dažādu invaliditāti, galvenokārt garīga rakstura traucējumiem. Šim mazajam darbiņam – vai tā būtu pakošana, šķirošana – viņi atkal atrod to, kurš ir spējīgs pēc savām prasmēm, pēc savām iespējām izdarīt šo darbu.”
Kā ReTV norāda Regita Zeiļa, jau šobrīd Latvjā ir atsevišķi pilotprojekti, piemēram, nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pašvaldību līmenī programmas atbalsta personālam. “Šis jautājums aktualizēsies. Šobrīd redzam kritisku pieprasījumu pēc darbaspēka. Tā patiešām ir, šis ir tas nenovērtētais, neredzamais darbaspēks, un uzņēmumi, tikai mazlietiņ piepūloties, patiesībā var ne tikai dabūt sev šo vērtību – izdarīto darbu –, bet arī palīdzētu izmainīt šo situāciju, kāda ir nodarbinātībā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.”
Kā secināts pētījumā, lai situāciju mainītu, personas ar garīga rakstura traucējumiem, jau kopš agras bērnības mērķtiecīgi būtu jāvirza darba tirgū, kas paredz Latvijā stiprināt speciālās izglītības jomu. Latvijā pieaug cilvēku ar invaliditāti skaits, tostarp personu ar garīga rakstura traucējumiem. 2020. gada nogalē tie bija nepilni 28 tūkstoši.
#SIF_NVZ2020
