Pļautas zāles, siena, pankūkas vai pat uz striķa sasalušas izmazgātas veļas smarža – teju katram no mums atmiņā palicis kāds patīkams aromāts. Un bieži vien tā atmiņa par smaržu ir tik unikāla, ka praktiski arī neatkārtojama.
“Meža zemenes, kad salasa. Tad tā smaržo, un vēl pienu pielej klāt. Nu, tā man visu laiku stāv atmiņā. To gribas visu laiku,” stāsta valmieriete Gunta.
“Es varētu teikt, ka pļauj sienu, tā smarža. Tādā lielā trauciņā, vaļējā, kur visu laiku saglabātos istabā tā smarža,” atminas Jāņmuižas iedzīvotāja Irēna.
Inovatīvās biznesa idejas “smaržu kamera” vadītājs Sandris Mūriņš ReTV Ziņām apgalvo – visai drīz arī iedzīvotājiem būs iespējams šādus aromātus saglabāt, smaržot brīdī, kad vien to sagribas.
“Scent kamera” vadītājs Sandris Mūriņš pauž: “Piemēram, es aizeju uz botānisko dārzu, atrodu ļoti retu puķu sugu, kurai ir ļoti īpaša smarža, iesūcu šo smaržu iekšā savā smaržu ierakstītājā, smaržu kamerā, aiznesu uz mājām.”
Ideja radusies pirms aptuveni desmit gadiem. Tad Sandris Mūriņš sācis apzināt vairākus ķīmiķus, un, gūstot apstiprinājumu, ka ideja ir īstenojama, aizsācis projektu kopā ar Latvijas Universitātes ķīmiķi Mārcis Sējēju un ekspertiem no Rīgas Tehniskās universitātes.
Sandris Mūriņš: “Smarža arī priekš mums ir būtisks avots, ja tas saistīts ar emocionālām atmiņām. Ilgu laiku es uzskatīju, ka tas nav iespējams.”
Nu šobrīd Sandris Mūriņš jau var skaidrot to, kā smaržu kamerai izmantotā gāzu hromatogrāfijas tehnoloģija strādā praktiski.
“Viņš nopirks ierīci. Ar šo ierīci aizies uz siena šķūni, kādas minūtes 20 sūks iekšā šo te gaisu, kurš satur šīs gaisa molekulas. Aizies uz mājām. Lai smaržu dabūtu ārā, tā kārtridža ir jāuzsilda pie augstākas temperatūras, jo tas absorberts atdala smaržu molekulas, un ar to gaisa pumpi mēs varam arī izpumpēt ārā. Tās ir tās pamatlietas, lai to izdarītu,” saka Sandris Mūriņš.
Pieeja balstīta jau zināmā metodē, tamdēļ izmēģinājumu neesot bijuši daudz. Tagad gan nākamais izaicinājums – tehnoloģiju pārvērst realitātē. Idejas autors lēš, ka tam vajadzīgs pusotrs gads.
“Būtu iespējams jau, ka varbūt tā ierīce pati saprot, kas tā ir par smaržu. Ir dažādi sensori salikti, kas mūsdienās attīstās. Tā tehnoloģija nav jāsūta mums, bet viņš atsūta failu, kas reproducē,” stāsta Sandris Mūriņš.
Psihologi atzinuši – smaržas atmiņas ir ārkārtīgi spēcīgas. Tās var raisīt visdažādāko gammu emocijas. Iespējams, tās kādreiz varēs arī ārstēt, palīdzot atsaukt atmiņā kādu notikumu vai arī dodot pozitīvas izjūtas.
