Sabiedrībā zināms, ka nonākt slimnīcā brīvdienās vai svētku dienās nav tas labākais scenārijs, jo izmeklēšana un ārstēšana tā pa īstam sāksies tikai tuvākajā darbdienā. Slimnīcu pārstāvji un Veselības ministrija atzīst – nodrošināt pilnvērtīgu aprūpi 24 stundas diennaktī visās ārstniecības iestādēs neesot iespējams, tāpēc pacientiem esot jābūt saprotošiem un jāsamierinās ar palīdzības minimumu.
Nonākot slimnīcā nedēļas nogalē, gandrīz vai ierasta prakse ir - pacientam jāgaida līdz pirmdienai, iekams tiek uzsākta ārstēšana. Ja ne pašiem piedzīvot, tad par šādiem gadījumiem nācies dzirdēt no draugiem vai radiem, stāsta arī ReTV Ziņu dienesta uzrunātie ļaudis Valmieras ielās. “Ir jau dzirdēts, ka tāpat runā, jā: esot ilgi jāgaida, ka kāds pienāks, ka kāds kaut ko sāks darīt. Tādas lietas ir dzirdētas, bet man pašai nav bijis tādas saskarsmes,” stāsta Zigrīda, Trikātas iedzīvotāja.
“Es domāju, ka katru pacientu noteikti apskata dežūrārsts vai kāds noteikti pie viņa vēršas. Ja viņu ārstē un visu laiku nepienāk ārsts klāt, tas nenozīmē, ka viņš netiek ārstēts. Viņam noteikti dara visu, kas vajadzīgs,” pauž Vizma, Mazsalacas iedzīvotāja.
Zvērināta advokāte Solvita Olsena, kura specializējusies pacientu tiesību jautājumos, atzīst, ka šī problēma ir sen zināma. “Piektdienas vakari, sestdienas, svētdienas ir augstāka riska laiks, kad nonākt slimnīcās, un tas arī ir izskaidrojams, jo tajā laikā slimnīcās strādā tikai dežūrārsti. Tāda parastā slimnīcas kārtība līdz ar to ir daudz mazāk iespējama, nekā tai vajadzētu būt. Juristu praksē ir bijuši gadījumi, kad tas ir bijis izšķirīgs faktors arī pacienta dzīvībai, ka viņš nonāk slimnīcā piektdienas vakarā.”
Vidzemes slimnīcā skaidro, ka svētkos un nedēļas nogalēs strādā tikai dežūrārsti; netiek veikti arī sarežģītāki izmeklējumi. “Ārstējošie ārsti ir pamatā darba dienās no plkst. 8 līdz plkst. 16 – tātad no pirmdienas līdz piektdienas pēcpusdienai. Pārējā laikā – pa nakti, kā arī brīvdienās un svētku dienās – slimnīcā dežurē pavisam astoņi dežūrspeciālisti dažādos profilos: ir dežūrtraumatlogs, dežurējošais ķirurgs, dežūrneirologs un citi dežūrārsti. Dežūrārsti ir atbildīgi pārsvarā par terapeitisko pacientu izmeklēšanu un stacionēšanu, savukārt dežūrspeciālisti atbild par sava profila pacientu stacionēšanu,” skaidro Inga Ozoliņa, SIA “Vidzemes slimnīca” ārstnieciskā direktore.
Dežūrārsti veicot izmeklēšanu uzņemšanas nodaļā. Ja nepieciešama ievietošana slimnīcā, nozīmējot nepieciešamo terapiju, stāsta Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa. “Protams, brīvdienās visi ārstējošie ārsti nestrādā. Ja pacientam ir nepieciešama jebkāda palīdzība, uz to brīdi pieslēdzas dežūrārsts vai dežūrspeciālists, savukārt ārstējošais ārsts nāk darbā pirmdienas rītā. Tad notiek pacientu sadale un katram ārstam tiek iedalīti viņa pacienti.”
Arī nozares ministrijas pārstāve Sanita Janka atzīst – nodrošināt visu speciālistu klātbūtni visās slimnīcās 24 stundas diennaktī katru dienu nav iespējams, tāpēc nedēļas nogalēs un svētku dienās esot jāsamierinās ar uzraudzību un dežurējošā ārsta nozīmēto ārstēšanu. “Ir jāsaprot, ka sestdien, svētdien tik bieži, kā ārsts nāk darbdienās, - to slimnīcas nevar nodrošināt. To nevar nodrošināt ne Rīgā, ne reģionos. Ja pacienta stāvoklis pasliktinās, tad, protams, piesaista ārstu, veic izmeklējumus, kas ir iespējami slimnīcā, kur pacients atrodas. Ja saprot, ka pacients nevar šeit atrasties, tad viņš tiek pārvests uz augstāka līmeņa slimnīcu vai notiek konsultācijas ar specializēta līmeņa medicīnas centru,” skaidro Sanita Janka, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore.
Šo situāciju ministrijas pārstāve pamato ar nu jau hronisku problēmu veselības aprūpē - darba roku trūkumu -, taču nenoliedz, ka nepatīkamas situācijas nereti rodas arī tāpēc, ka pacientiem un viņu tuviniekiem netiek izskaidrots, kas ar nupat slimnīcā nonākušo notiks tālāk – bet saņemt informāciju gan par diagnozi, gan ārstēšanas prognozi pacientam ir tiesības. “Ir svarīgi arī pacientam pateikt to, lai viņš saprastu, kāds ir viņa stāvoklis. Zināmā mērā ir jāpasaka pacientam diagnoze – lai viņš saprot, ko viņam ārstē un kāpēc viņš paliek slimnīcā. Ja pacients tiek uzņemts stacionārā, tas nozīmē, ka viņš ir 24 stundas jānovēro. Un šī novērošana primāri nozīmē, ka viņu novēro medicīnas māsa. Es negribētu ticēt, ka māsiņas nenāk, nemēra temperatūru, nenes zāles un neliek sistēmu,” saka Sanita Janka.
Tas, ka šāda situācija nav pieņemama un ir jārisina, atzīst nozarē iesaistītie, bet pagaidām aiz kadra. Latvijā praktiski neeksistē pacientu ombuds jeb aizstāvis, sabiedrība šo situāciju pieņēmusi kā normu.
