Latvija – slīcēju lielvalsts

Latvija – slīcēju lielvalsts. Šādi par noslīkušo cilvēku statistiku valstī nebaidās teikt vairāki ReTV uzrunātie eksperti. Situācija jau gadiem neuzlabojas, tādēļ arī šogad dienesti, mediķi un glābēji problēmai pievērš uzmanību. Šodien, Pasaules noslīkšanas novēršanas dienā, aicina apdomāt uzvedību pie un uz ūdens. 

Ik gadu Latvijā vidēji noslīkst 136 cilvēki. Šis skaitlis starp Eiropas Savienības valstīm mūs ierindo pirmajās vietā negatīvā ziņā. Visbiežāk noslīkušie bijuši gados jauni, pārgalvīgi vīrieši.

Arī atrašanās nezināmā ūdenstilpē, peldēšana naktī un pārgalvīga lēkšana ūdenī daudzkārt ir beigusies ar nāvi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes pārstāve Sandra Vējiņa: “Baudām grādīgos dzērienus un dodamies peldēt – pirmā kļūda. Ļoti nozīmīga, jo tas, ko mēs redzam, ļoti bieži alkohols un ūdens prieki ir saistīti. Man pašai šajā nedēļas izskaņā sanāca laivot. Es skatos – jaunieši atpūšas, laivo, bet drošības vestes ir paliktas zem dibena.”

Nelaimes ūdenstilpēs bieži ir saistītas ar bezrūpīgu rīcību un visvienkāršāko drošības pasākumu neievērošanu. Organizācija “glābsim.lv” un Peldēšanas federācija uzskata – galvenais cēlonis tam, ka Latvijā slīkoņu ir daudz, ir arī zemā peldētprasme. Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs: “Visā Eiropā, visā pasaulē apmēram ⅔ noslīkušo gadījumi ir saistīti ar alkoholu un citu apreibinošu vielu lietošanu. Mēs neesam unikāli. Ja mēs izņemtu ārā šīs ⅔ noslīkušo reibumā, joprojām būtu TOP3 Eiropas valstīs pēc noslīkušajiem.”

“Ļoti daudziem bērniem ir vispār ierobežotas iespējas mācīties peldēt. Ja vecāki nevar finansiāli atļauties mācīt peldēt, tad bērns faktiski nemācās peldēt, kas, manuprāt, nav pieņemams,” saka Roberts Fūrmanis, “glābsim.lv” dibinātājs, ārsts.

Gadiem ilgi ministrijās un atbildīgajās Saeimas komisijās esot bezatbildīga attieksme pret obligāto peldētapmācību skolās. Peldēšanas eksperts un glābēju organizācijas pārstāvis norāda arī uz citiem ar likumu risināmiem jautājumiem. Roberts Fūrmanis: “Ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas pašvaldības Latvijā, kuras izturas ar adekvātu attieksmi pret to, kādā veidā organizēt saviem bērniem, saviem iedzīvotājiem drošu peldēšanos. Labiekārto peldvietas, nodrošina tur glābšanas dienestu.”

Aivars Platonovs: “Likums nosaka, ka, tikai līdz 12 gadu vecumam laivojot, jābūt obligāti vestei, bet no 13 gadu vecuma nevajag. Likums nereglamentē to, vai drīkst atrasties alkohola reibumā uz ūdens. Tādas triviālas lietas, bet tas viss kopsummā arī veido traģisko statistiku.”

Pasaules noslīkšanas novēršanas dienā uzmanību pievērš arī cietušo glābšanai. Lai arī varbūtība izglābt slīkstošu cilvēku ir maza, tomēr der zināt – glābjot nelaimē nonākušo, jāizvairās no slīcēja tvēriena. Labāk jāpadod kāds peldošs priekšmets, kas palīdz noturēties virs ūdens. Taču vispirms – jāzvana 112. “Vēl nopietna kļūda – kad dodamies atpūsties, mēs ieslēdzam kaut kādu – viss ir skaisti, aizmirstam, pat kur atrodamies. 5 Piemēram, viņš saka – mēs laivojam, mums ir cilvēks ūdenī, mēs esam Gaujas upē. Nu, paši saprotat, cik upe ir liela. Ja mēs laivojam, vismaz zināt to posmu, kurā vietā es iekāpu Gaujā laivā, līdz kurienei man ir plānots aizlaivot, kas bija kaut kādi orientieri, tilti, nezinu, akmens,” saka Sandra Vējiņa.

Problēma Latvijā ir ne tikai noslīkšana, bet arī dažādu traumu gūšana ūdenī. Pērn bijuši vairāk nekā 80 gadījumi, kad gūtas traumas, piemēram, lecot ūdenī uz galvas. Pērn 10 cilvēki kļuvuši par invalīdiem, jo guvuši nopietnus mugurkaula vai galvaskausa lūzumus.


#SIF_NVZ2022 

Foto: Freepik