Šobrīd Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas pakļauti sankcijām pret Krieviju. Starp tām ir divas Jūrmalas SPA sanatorijas: “Jantarnij Bereg” jeb “Dzintarkrasts” un “Belorusija”. Neraugoties uz šīm sankcijām kā agresoru valsts uzņēmumiem, viena ir slēgta it kā rekonstrukcijai, tikmēr otra sankcijas apiet un turpina savu darbu, pieņemot rezervācijas no klientiem.
Jūrmalas elitārās SPA sanatorijas - “Jantarnij Bereg” jeb “Dzintarkrasts”, kas pieder Krievijas Federācijas Prezidenta lietu pārvaldei un “Belorusija”, kas pieder Baltkrievijas prezidenta lietu pārvaldei, - šobrīd ir pakļautas dažādām sankcijām, kas liedz tām apkalpot klientus. Vienīgi ir atļauts uzņēmuma iesaldētos līdzekļus izmantot ēkas komunālo pakalpojumu segšanai un algu izmaksāšanai darbiniekiem. Kristaps Markovskis, FKTK Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktors: “Mēs jau esam sazinājušies ar banku. No savas puses veiksim precizējumus un skaidrojumus, ka šī atļauja netiek pārāk plaši interpretēta, netiktu sniegti jelkādi pakalpojumi klientiem. Pēc būtības savu saimniecisko darbību šāds uzņēmums nevar turpināt.”
Sazvanot vienu sanatoriju, tajā saka, ka ir slēgta rekonstrukcijai, bet otra sanatorija “Belorusija” rezervācijas tomēr pieņem.
Sanatorijas “Belorusija” pārstāve pa tālruni: “Labdien, klausos!”
Zemgales Reģionālās televīzijas žurnāliste: “Labdien! Sakiet, vai aprīļa beigās ir iespējams rezervēt kādu numuriņu pie jums?”
“Ir vietiņa,” atbild sanatorijas “Belorusija” pārstāve.
“Un SPA pakalpojumi? Izņemot, ka baseins ir ciet līdz aprīļa beigām, pārējais strādā?” vaicā žurnāliste.
Sanatorijas “Belorusija” pārstāve pa tālruni atbild: “Baseins no 23.(aprīļa) jau strādās. Pārējais viss strādā, jā.”
Prasot komentāru jau kā medijam, ar vadību sazināties neizdodas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sola gadījumu kopā ar kādu no Latvijas bankām izmeklēt un vērsties Valsts drošības dienestā.
Kristaps Markovskis, FKTK Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktors: “Sankciju apiešana pēc būtības ir krimināli sodāma. Ja būs šādi mēģinājumi sankcijas apiet, mēs to vērosim un attiecīgi rīkosimies, lai šāda sankciju apiešana nevarētu notikt.”
Arī Tieslietu ministrija sola iespējamo pārkāpumu sanatorija darbības gadījumā izvērtēt. Mihalis Papsujevičs, Tieslietu ministrija valsts sekretārs: “Ja gadījumā šeit varētu būt runa par mēģinājumu apiet sankcijas, tad tā ir krimināli sodāma darbība, un faktiski pie tās informācijas, ko jūs šobrīd man sniedzāt, tad man šī informācija būtu jānodod tālāk tiesībsargājošām institūcijām.”
Šobrīd Latvijā ar sankcijām pret Krieviju ir pakļautas 32 juridiskas un trīs fiziskas personas, par kopējo Latvijas bankās iesaldēto summu 55 miljoni eiro. Ir bažas, ka sanatorija “Belorusija” atvērusi kontu citas valsts bankā, kas atbildīgajām iestādēm būtu jāizvērtē. Abām sanatorijām uzlikta virkne sankciju arī no citām Latvijas institūcijām gan no Ārlietu ministrijas pret pašiem iestādes īpašniekiem, gan no Tieslietu ministrijas darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā ēkas pārdošana, izīrēšana un tamlīdzīgi. Mihalis Papsujevičs: “Šim nekustamajam īpašumam arī ir nosūtīts pieteikums no Tiesu administrācijas puses, ir nosūtīta informācija tiesai par lieguma atzīmes piemērošanu.”
Brīdī, kad Jūrmala praktiski izsmēlusi savu kapacitāti Ukrainas bēgļu izmitināšanas jautājumā, jūrmalnieks Rafaels Ciekurs uzskata, ka esošajās sanatorijās varētu izmitināt kara bēgļus, bet pašas sanatorijas - nacionalizēt. Viņš arī pauž uzskatu, ka kara laikā agresoru uzņēmumiem Latvijā nav ko darīt.
#SIF_NVZ2022
