Latvija noveco; eksperti saskata problēmas, bet risinājumu nav

Aizvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuri dažādu apstākļu dēļ dzīvo vieni. Pārsvarā gan tie ir gados veci cilvēki, kuriem nepieciešama dažāda veida sociālā aprūpe, kas mūsu valstī ne vienmēr ir pietiekami pieejama. Pēc ekspertu domām - tas jau tagad rada un arī nākotnē radīs problēmas.

Šī gada sākumā Latvijā privāto mājsaimniecību skaits pārsniedza 824 tūkstošus, tikmēr 1,4% iedzīvotāju mitinās sociālās aprūpes namos, pansionātos vai atrodas ieslodzījumā. Apkopojot dažādos valsts reģistros pieejamo informāciju, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) secinājusi, ka Latvijā vairāk nekā 40% mājsaimniecību dzīvo tikai viens cilvēks. Pārsvarā tās ir sievietes. “Mēs novecojam, tie, visdrīzāk, būs cilvēki gados. Tā ir Rīga, šie ir vientuļie cilvēki Rīgā, vientuļas sievietes pensijas gados, jo sievietēm mūža ilgums deviņus līdz vienpadsmit gadus ilgāks kā vīriešiem,” stāsta Sigita Šulca, CSP pārstāve.

Viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvars īpaši strauji palielinājies kopš 90 gadiem. Ja vēl padomju laikos cilvēki ekonomisku apsvērumu dēļ mēdza dzīvot kopā ar vecākiem un vecvecākiem, tad mūsdienās aizvien retāk sastopamas mājsaimniecības, kur zem viena jumta dzīvo trīs paaudzes. “Vecāks, šajā gadījumā vecvecāks, viņš iet savā dzīvoklīti, kas Latvijā labi, ka ir daudzi īpašumā esoši dzīvokļi, un tur viņi, pēc sava ieskata, nemaisās jaunajiem pa kājām,” saka Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis.

Latvijā daudziem pensionāriem ikmēneša ienākumi ir ļoti zemi. Tāpēc cilvēki, kuri šajā vecumā dzīvo vieni, nereti ir pakļauti nabadzības riskam. “Cilvēkiem tā nav apzināta izvēle. Tā Latvijā ir būtiska sociāla problēma, ņemot vērā cilvēku novecošanos, gan vidējās paaudzes izbraukšanu, lai meklētu darbu ārvalstīs. Tad šiem cilvēkiem šeit nav pietiekami labas sociālās infrastruktūras, lai šo cilvēku vajadzības apmierinātu,” pauž Aivita Putniņa, sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore.

Sociālantropoloģe vēl ReTV Ziņām norāda, ka mūsdienās pensijas vecuma vientuļie cilvēki kļūst vēl izolētāki, jo daudzi pakalpojumi ir pieejami tikai digitāli, bet šai sabiedrības daļai trūkst prasmes kā tos saņemt. “Līdz ar to dzīvošana vienam nozīmē, ka esam ne tikai izolēti savā mājsaimniecībā, bet bieži arī izolēti no valsts, no elementāriem pakalpojumiem.”

Sociālantropoloģe vēsta, ka Latvijā šobrīd trūkst vienota sociālā aprūpes pieeja, kā sniegt atbalstu vientuļajiem iedzīvotājiem. Atsevišķas pašvaldības ir mēģinājušas ieviest aprūpi mājās, tomēr trūkst valsts kopējās nostājas. Ekonomikas eksperti jau ilgstoši norāda - sabiedrības novecošanās nākotnē radīs nopietnus sarežģījumus valsts ekonomikai; būs jārēķinās, ka darbspējīgajiem nāksies uzturēt bez savas ģimenes vēl divas vai trīs personas. 



Foto: Freepik