Latvijā netiek ievērotas pacientu tiesības

Latvijā klibo pacientu tiesību reāla aizstāvēšana – tas atklājās ne tikai ReTV sižetu sērijā, bet arī citu mediju stāstos par Veselības inspekcijas vājo aizstāvību. Uz to norāda arī tiesībsargs.

Ekspertu rīkotā diskusijā par to, kas jāmaina Latvijā, lai pacients justos droši, visasākais ir tiesībsargs – Latvijā nav kvalitatīvi un efektīvi nodrošinātas un pārstāvētas pacientu tiesības. Arī Veselības inspekcija savu funkcijas nepildot. “Ja mēs gribam stipru, ar pienācīgu kapacitāti institūciju, kas iestājas arī par pacientu tiesību aizsardzību, stiprinām šo institūciju. Ja nevēlamies – tad turpinām tādā garā, kā šobrīd tas viss notiek,” saka Juris Jansons, tiesībsargs.

Bez Veselības inspekcijas, kuras darbs pacientu aizstāvībā tiek publiski kritizēts, vienīgā organizācija, kas nodarbojas ar šo, ir nevalstiska. “Mums nav tādas kapacitātes risināt pilnīgi visu pacientu visas problēmas. Es vadu hemofilijas biedrību, kur ir aptuveni 300 cilvēku ar asins recēšanas traucējumiem. Es varu knapi palīdzēt šiem cilvēkiem. Katru dienu man zvana un prasa – ko darīt tādā un tādā situācijā. Piemēram, vakar man zvanīja bērnu vecāki, kuri bija satraukti, ka ar viņiem vispār neviens nerunā,” pauž Baiba Ziemele, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore.

Eksperti atzīst – likumi Latvijā ir. Jautājums, kā tos piemēro? Jāsaka tā – šī ir lieta, kas klibo. “Šajās attiecībās starp pacientu un ārstu pacients vienmēr būs vājāks, neaizsargātākais posms, tāpēc šīs pacientu tiesības ir vērstas uz to, lai šīs tiesiskās attiecības līdzsvarotu,” saka Ronalds Rožkalns, zvērināts advokāts un Medicīnas tiesību biroja izveidotājs.

“Ja palūkojamies uz pacientu tiesību likumu, tur ir vairākas lietas. Viena ir tā lieta par pacienta informētu piekrišanu, ir atsevišķi gadījumi, kad pietiekami nav regulēts kādā veidā pacients piekrīt. Ļoti trūcīgs no pacienta privātumtiesību viedokļa ir desmitais pants,” pauž Solvita Olsena, zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore.

Diskutējot pat pacientu tiesībām, advokāts Ronalds Rožkalns uzsver – dažkārt mediķu un veselības aprūpes speciālistu sabiedrībā neesot izprotams, kādēļ tādas pacientu tiesības vispār ir nepieciešamas. “Vairumā gadījumu nav problēmas ar likumu normu vai kļūdainu redakciju, bet gan ir problēmas jau ar esošo normu pareizu piemērošanu un saprašanu. Pareizu es domāju tādā nozīmē, ka tas tiešām atbilsts hierarhiski augstākām tiesību normām un sistēmai,” saka Ronalds Rožkalns, zvērināts advokāts un Medicīnas tiesību biroja izveidotājs.

Šajā diskusijā izkristalizējās konkrēti risinājumi: institucionālās kultūras veidošana, konfidencialitātes un privātuma nodrošināšana, ārstniecības riska jeb kaitējuma atlīdzības fonda sakārtošana.


Foto: Freepik