Latvija kārtējo reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā, Lietuva to neturpina

Valdība otrdien atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz 10.augustam.

Valdības 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.maijam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.

Šogad no nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 1870 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 144 cilvēki.

Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Tuvojoties vasarai, nelegālās imigrācijas riski uz robežas ar Baltkrieviju, visticamāk, pieaugs, pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Iekšlietu ministrija (IeM) norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.

Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.

Tikmēr Lietuvā pusnaktī beigsies Lietuvas pierobežā ar Baltkrieviju un Krieviju noteiktā ārkārtējā situācija, tomēr trešdien spēkā stāsies likuma grozījumi, kas ļaus arī turpmāk robežsargiem piespiest doties atpakaļ nelikumīgi valsts robežu šķērsojušos migrantus. Martā Lietuvas parlaments ārkārtējo situāciju pierobežā pagarināja līdz 2.maijam.

Lai gan ārkārtējā situācija vairs netiks pagarināta, spēkā paliek valsts līmeņa ekstremālā situācija, kas nozīmē, ka saskaņā ar likuma grozījumiem, kas spēkā stāsies 3.maijā, arī turpmāk nelikumīgi valsts robežu šķērsojušas personas var piespiest doties atpakaļ.

Grozījumi noteic, ka gadījumā, ja valstī ir izsludināta ekstremālā situācija saistībā ar ārvalstnieku pieplūdumu, valdība pēc Nacionālās drošības komisijas ierosinājuma var aizliegt iebraukšanu valstī ārvalstniekiem, kuri plāno vai ir plānojuši šķērsot valsts robežu vietās, kas nav paredzētas šim mērķim, vai arī šim mērķim paredzētās vietās, bet pārkāpjot robežšķērsošanas procedūru.

Noteikumi par migrantu piespiešanu doties atpakaļ tiktu piemēroti katrā gadījumā individuāli un netiktu attiecināti uz gadījumiem, kad cilvēki Lietuvā vēlas ierasties, bēgot no militāras agresijas vai vajāšanas.

Pēc tam, kad no Baltkrievijas, nelegāli šķērsojot robežu, ieplūda daudz migrantu, iekšlietu ministre Agne Bilotaite 2021.gada augustā parakstīja rīkojumu, kas ļauj robežsargiem likt migrantiem doties atpakaļ. Vēlāk tika pieņemts atbilstošs valdības lēmums, bet tagad tāda prakse ir nostiprināta likumā.

Ārkārtējā situācija Lietuvā tiks izsludināta pēc tam, kad pērn 24.februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Tā ir trīs reizes pagarināta.


Foto: Evija Trifanova/LETA