Turpmāk kalendāru papildinās vēl četras jaunas atceres dienas. Pirms Saeimas sesijas darba noslēguma steidzamības kārtā tika pieņemts likumprojekts, par kuru diskutēja teju trīs gadus. Tiesa gan, eksperti atzīst – atceres dienu jau tagad mūsu valstī ir pārāk daudz.
Līdz šim Latvijā bija 43 svētku, piemiņas un atceres dienas, tagad būs vēl četras:
- 2.marts - Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena
- 17. marts - Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena
- 15. oktobris - Valsts valodas diena
- 21. novembris - 2013.gada 21.novembra traģēdijas atceres diena
Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras sākumskolas vēstures skolotāja pirms došanās atvaļinājumā kārto pēdējos rakstu darbus un apskata jaunākās ziņas – nākamajā mācību gadā skolēniem tagad būs jāatgādina par jaunām atceres dienām. “Šīs dienas ir pieminēšanas vērtas, bet ne kaut kā baigi grandiozi. Veidojot kalendārus, man pietiktu ar pieciem datumiem. Ja godīgi, tad tas ir nozīmīgs notikums skolā, valstī un gada laikā, sarīkojot piecus milzīgus, skaistus pasākumus. Tas paliktu kā akmenī iecirsts,” saka Ineta Amoliņa, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras sākumskolas vēstures skolotāja.
Likumprojekts par jaunām atceres dienām tika diskutēts kopš 13. Saeimas darba sākuma – nepilnus trīs gadus. To izskatīja cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un tās pārstāve Dace Rukšāne ReTV atzīmē, ka diskusijās negāja viegli un viedokļi atšķīrās. Politiķi uzskata, ka atzīmējamo dienu kalendārā nav par daudz. “Tās dienas dod iespēju cilvēkiem, kas par to interesējās. Viņiem tāda spēcīgāka platforma, lai varētu par to pavēstīt citiem. Tomēr kaut kā sabiedrības sociālai atmiņai šīs zināšanas atjauno, arī jaunajai paaudzei liek saglabāt atmiņas par šīm dienām.”
Saeimas deputāts Māris Kučinskis saka, ka īsti nav iedziļinājies šajā tematā, bet nobalsojis par šīm četrām atceres dienām. Savukārt vēsturnieks Jānis Šiliņš stāsta, ka iedzīvotāju viedokļi dalās, kuru atceres dienu vajadzētu iekļaut kalendārā, bet kurai - tur nevajadzētu būt. “Tādu datumu varētu būt daudz. Tad ir jautājums, kā šie politiķi, kā viņi uzskata, vai šis konkrētais datums ir sabiedrībai nozīmīgs. Protams, tur nāk klāt jautājumi par atmiņu politiku un komunikācijas lietām.”
Skolēniem mazākajās klasēs atgādina par dažādām Latvijas svētku un atceres dienām, bet, ja par to nerunā ģimenēs, tad iegaumēt šādas dienas ir grūti - norāda vēstures skolotāja. Tāpat daļa ekspertu saka, ka ir rūpīgāk jāpārdomā, lai šādu atceres dienu ielikšana nepaliek tikai kā ieraksts kalendārā, kuru sabiedrība nepamana.
