Ja pērn sēņotājiem no meža nācās iznākt pat ar tukšu groziņu, tad šogad vien retais paliek bez vērtīgajām meža veltēm. Mikologi saka - šis ir izcils sēņu gads, tik daudz beku un baraviku mežos nav redzēts ļoti sen.

Arī valmieriete Ilze Pinzule-Jurga neatminas, kad vēl bijušas tik bagātīgas baraviku un beku ražas. Pēc vērtīgajām meža veltēm viņa dodas ikreiz, kad ir brīvs brīdis: "Šogad kārtīgs beku ražas gads. Daudz beku un baraviku, iespējams, citos gados arī ir bijis, bet šogad tāds izteikti ražīgs gads ir. Katram sēņotājam jau ir savas vietas, kur zini, ka ir tā zelta ādere, kur ir tās sēnes. Man ir sava vieta, kuru es neatklāšu."

Priežu sili un jauktie meži - tās ir tipiskākās vietas, kur baravikas un bekas atrast. Tiesa gan, lai sēnes labi augtu, tām nepieciešams siltums un noteikts daudzums mitruma.

Diāna Meiere, mikoloģe: “Tas siltuma daudzums, cik kurām sēnēm vajag, atšķiras. Baravikām patiks siltāks, 30 grādi varbūt būs par daudz, 25 grādi ir optimums. Pērn bija karsta vasara, maz nokrišņu, sēņu raža bija sliktāka. Sēnes bija sakrājušas sevī, ko dot uz āru, šogad varēja izpausties. Šogad pietiekami silts, un arī mitrums vasarā bija pietiekams. Visi apstākļi sakrita tieši tā, kā vajag.”

Bet, vai tas, ka šogad ir tik daudz baraviku, nozīmē, ka nākamgad to nebūs? Ar sezonalitāti, kā tas mēdz būt, piemēram, āboliem, mikologi sēņu ražu gluži nesaista.

Diāna Meiere, mikoloģe: “Tāda tendence varbūt mazliet ir, bet nav nekāda konkrēta cipara, ka sēnes aug ik pēc četriem, pieciem, sešiem, diviem gadiem. Tā īsti nav. Tomēr tur ir apstākļu sakritība, tas ir arī ļoti lokāli. Kādreiz ir tā, ka lokāli kādā vienā rajonā ir bijis labs sēņu gads, kādā citā vietā tie labie mākoņi, kas dod to mitrumu, pagājuši garām, un nav bijušas tās sēnes.”

Sēnes ļoti ātri bojājas, tāpēc mikologi iesaka meža veltes saldēt, pirms tam gan tās apcepot, jo tādējādi saglabājas labākas garšu īpašības. Tāpat sēnes var kaltēt, sālīt, marinēt un, protams, tās iederesies arī daudzos ēdienos. 

Šogad Latvijas mežos sastopama kopumā liela sēņu daudzveidība. Ja pērn ikgadējai sēņu izstādei mikologi savāca 220 sēņu sugu, tad šosezon to ir ap 300, no kurām lielu daļu cilvēki nemaz nepazīst.

Raivo Rudzītis, VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības pārstāvis: “Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pasaulē ir ap 70, 80 tūkstošiem sēņu sugu. Lielākā daļa cilvēku lasa līdz 10 dažādām sēņu sugām, lielākais vairums pat tikai trīs, četras, lai gan ēdamo sēņu ir ļoti daudz.”

Jāpimin, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur sēņošana ir brīva nodarbe bez noteiktiem ierobežojumiem. Lielā daļā Eiropas valstu savvaļas sēņu izmantošanu regulē likums, kas nosaka, kādas sēnes ir atļauts un aizliegts tirgot. Savukārt, piemēram, Norvēģijā sēņotāju guvumu pārbauda īpaši sēņu inspektori, izvērtējot, vai visas meža veltes ir ēdamas. 

Šonedēļ saglabāsies silts laiks, mikologi prognozē, ka arī bekas un baravikas mežos vēl būs. Bet līdz ar aukstākām dienām sēņotāji varēs doties pēc ne mazāk gardām un vērtīgām sēnēm - mežos augs zeltkāta gailenes, rudens taurenes, kliņģerenes un pienaines. Tikt pie ēdamām sēnēm var pat ziemā, tad dabā sastopamas celmenes jeb samtainās ziemenes.