Latvieši meklē veidus, kā pamest Ukrainu

Rīt mājās dosies pirmais Ārlietu ministrijas organizētais autobuss ar aptuveni desmit Latvijas valstspiederīgajiem. Tikmēr citi latvieši ar saviem auto jau pametuši Ukrainu, ir gatavi palīdzēt karā palikušajiem cilvēkiem.

Latvietis Oskars Ukrainā dzīvoja aptuveni gadu - šajā valstī dzīvot viņš izvēlējās gan privātu iemeslu, gan biznesa dēļ. Tagad viņš ir ceļā uz Latviju. ReTV Ziņām viņš saka: vakar notika tas, kam Ukrainā neviens negribēja ticēt. “Šodien ziņas, ka Rietumukrainā ir draudi. Viena daļa ukraiņu evakuēšanās stāvoklī, otri jau pavadījuši visu nakti bumbu patversmē - pagrabos vai pa dienu sēž uz pirmās nepieciešamības somām, silti saģērbušies, lai jebkurā brīdī var pārvākties uz pagrabu.”

Latvietis ceturtdienas rītā piecēlies pirms sākās uzbrukums Ukrainas galvaspilsētai Kijevai. Somas jau bija sakrāmētas, auto degvielas tvertne pilna, lai bez sarežģījumiem tiktu līdz Ukrainas robežai ar Poliju ziemeļrietumos. Pie robežas Oskars gaidīja desmit stundas. Šobrīd viņš ir Polijā un drīz sasniegs Lietuvu. Bet, redzot, kas notiek Ukrainā, viņš grib palīdzēt. “Visdrīzāk, veidošu gan pats, gan ar draugu palīdzību atbalsta mehānismu, lai palīdzētu ukraiņiem, kuri nezina, uz kuru pusi iet un ko darīt, kā sākt dzīvi citās valstī. Es būšu viens no tiem, kas piedāvās ukraiņiem mūsu valsts atbalstu - izmitināšanā un darbā iekārtošanu.”

Savukārt cits Kijevā dzīvojošs latvietis Roberts Vaišļa negrasās pamest Ukrainu. Viņš nodibinājis šeit lielāko tālmācības skolu valstī ar deviņiem tūkstošiem skolēnu, kuri mācās arī pašreizējos apstākļos. “Kāpēc nepametu [valsti]? Šo jautājumu es pats sev uzdodu bieži vien. Pirmkārt, es iebraucu šeit 2015. gadā un uzsāku biznesu, kaut kāda pienākumu sajūta pret savu biznesu, organizāciju. Otrais, ģimene. Man šeit ir ģimene, kurai ir radi, kuriem ir saknes. Kā es tā aizbraukšu projām?”

Vaišļa ar ģimeni dzīvo daudzīvokļu ēkā, kurā kaimiņi organizē dežūras, lai brīdinātu, ja gadījumā mājā ienāk krievu karavīrs. Visā mājā kaimiņi domā par aizsardzību. “Molotova kokteili netaisīju pašaizsardzībai - man jau ir savi gadi. Es neesmu pārliecināts, vai es varu kā ārvalstu pilsonis iesaistīties. Vai man tas neizraisīs juridiskas sekas Latvijā. Uztraukums ir liels, bailes ir. Latvijā radi, protams, arī ir uztraukušies. Es neteikšu, ka būtu tāda panika. Ir iekšējs nemiers, bet nav sevišķi ir liela ticība, ka viss noregulēsies.”

Tikmēr tepat Latvijā ir cilvēki, ukraiņi, kuri vēlas nokļūt savā dzimtenē, neraugoties uz nāves briesmām. Šobrīd viņa mīt Rīgā, kur viņai palīdzīgu roku sniegusi kāda viesnīca. “Es esmu no Ukrainas, Nikolājevas. Šeit esmu iesprūdusi. Šeit jau otro diennakti. Atcēla lidojumu. Man ir vajadzīga palīdzība, lai es varētu izdzīvot šeit vai nu lai nokļūtu mājās Ukrainā. Man tas ir sasāpējis jautājums, jo tur ir mana mamma, kurai nepieciešama palīdzība,” saka Olga Tonkonoženko, Ukrainas pilsone.

Šajās dienās ir daudz lūgumu palīdzēt - gan ukraiņi caur paziņām un radiem lūdz palīdzību, lai aizbēgtu no Ukrainas un rastu pajumti Latvijā, bet ir arī tādi, kuri lūdz palīdzību nokļūt atpakaļ Ukrainā. Tikmēr autobuss ar Latvijas pilsoņiem no Ukrainas Latvijā varētu ierasties šajās brīvdienās. 


Foto: Freepik