Pašvaldībās meklē dažādus risinājumus latvāņu iznīcināšanai, piemēram, nodokļu atvieglojumus zemju īpašniekiem, taču tas nav vienīgais risinājums, kā izskaust indīgo augu. Tiesa - 13 gadus Valsts augu aizsardzības dienestā neveic latvāņu teritoriju plānveida monitoringu.
Astra Garkāje, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) vecākais inspektore, saka: “Kopš 2008. gada VAAD nav piešķirts finansējums latvāņu uzmērīšanai, saprotot problēmas nozīmību, reaģējam uz cilvēku iesniegumiem un sūdzībām. Latvānis mums ir vislatvijas problēma, no 119 novadiem un pilsētām tikai 12 latvāņi nav.”
Latvānis savu izplatības reģionu nemaina, jo tas vairojas no sēklām, taču to augšanu var ierobežot ar mehānisko, ķīmisko, bioloģisko un kombinēto metodi, kas jādara pašiem zemju īpašniekiem.
“Vissarežģītāk ir Madonas, Cēsu, Dagdas un Siguldas novados. Tīri vizuāli, braucot ekskursijās, pastaigā pa Siguldu vai apskatot Cēsu invadētāko Vaives pagastu, tur cilvēki ir ķērušies vērsim pie ragiem, ir ļoti cītīgi strādājuši, lai iznīcinātu latvāņus. Tas rezultāts tiešām ir manāms,” saka Astra Garkāje.
Madonas novadā stāsta, ka Barkavas pagasts bija viena no pirmajā vietām, kur Latvijā ieveda šo lopbarībai domāto augu. Tiesa - pēdējos gados ir pievērsta pastiprināta uzmanība tā iznīcināšanai.
Barkavas pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Šrubs saka: “Paplašinās viņas (teritorijas) tur, kur zeme netiek strādāta un meža teritorijās, bet tiek samazinātas neapstrādātās platības, jo zemnieki šobrīd mēģina apstrādāt pēc iespējas vairāk platības.”
Arī Cēsu novadā apzinās auga radīto apdraudējumu – latvāņu izplatītās teritorijas mērījumus augu aizsardzības dienesta pārstāvji pēdējo reizi veica 2009. gadā, tāpēc kartē pieejamie dati neesot precīzi. Zemju īpašnieki dalās divās daļās - vieni, kuri cenšas apkarot latvāņu izplatību, otri, kuri subjektīvu iemeslu dēļ to nedara, tie arī tiek sodīti.
Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara: “Pagājušais gads salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija labāks, ļoti progresējām visi kopā, jo īpašnieki ir valsts institūcijas gan juridiskas, gan fiziskas personas. Ja 2019. gadā bija uzsāktas ap 100 administratīvās lietvedības, tad pagājušogad 30. ”
Katru gadu nezināšanas un neuzmanīgas latvāņu iznīcināšanas rezultātā ar apdegumiem cieš iedzīvotāji, kuri sekas uz ādas var izjust pat vairākus gadus.
Astra Garkāje: “Sadarbojoties ar apdegumu centru, esam saņēmuši informāciju, ka smagi cietuši cilvēki gadā ir 2-4, kas ir ļoti daudz, jo tie ir smagi gadījumi, kur ilgstoši jāguļ slimnīcā, lai apārstētu smagos apdegumus, lai varētu turpināt ārstēšanu mājās.”
Informāciju par teritorijām, kur latvāņi izplatījušies visvairāk un kā tos apkarot, var uzzināt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.
