Īsi pirms šī mācību gada sākuma skolas Latgalē tika aicinātas piedalīties pilotprojektā - mācīt skolēniem latgaliešu rakstu valodu. Atsaucās 17. Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācijā vērtē, kas tas ir nozīmīgs solis latgaliešu rakstu valodas popularizēšanai, taču - tā kā pilotprojekts paredzēts tikai uz vienu mācību gadu, jāplāno, kas šo finansēs turpmāk.
Latgalē ir vien pāris skolas, kurās jau vairākus gadus skolotāji vada latgaliešu valodas izkopšanai paredzētas fakultatīvās nodarbības. Tikmēr Ludzas pilsētas vidusskolā atzīst, ka agrāk tas darīts neregulāri. Šajā mācību gadā gan viss ir citādi, trīs skolotājas iesaistījušās pilotprojektā, apņemoties trīs vecuma grupās katru nedēļu novadīt pa vienai latgaliešu rakstu valodas nodarbībai.
Kāda klase latgaliešu valodu fakultatīva nodarbībās apgūst jau otro gadu, pērn tas darīts novadmācības nodarbībās. Tikmēr ar pamatskolas vai vidusskolas vecuma bērniem skolotāji latgaliski runāja retāk, kā paši saka - pēc brīvprātības principa gatavoja skolēnus dalībai latgaliešu valodas skatuves runas konkursam vai olimpiādei. “Šogad esam iesaistījušies pilotprojektā. Nākamajās pakāpēs vecuma grupās tikai taustāmies. Problēma jau ir tā, ka vidējā posmā nav tā, ka visi bērni runā latgaliski,” saka Vanda Misāne, Ludzas pilsētas vidusskolas skolotāja.
Skolotājas vērtē, ka vidusskolas posmā nedaudz trūkst arī mācību materiālu, taču kopumā programmas ir apstiprinātas visiem posmiem, bijušas arī vairākas iespējas piedalīties bezmaksas kursos, semināros. Taču motivāciju darboties šogad stiprinājis tas, ka šāda rosība noris vēl 16 Latgales skolās. “Kopumā šajā projektā ir iesaistījušies 22 skolotāji. Grupu veidojumi ir dažādi. Ir skolas, kur visa klase iesaistījusies, un ir tā, ka skolēni no vairākām klasēm iesaistījušies,” pauž Anna Vulāne, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācijas pārstāve, asociētā profesore.
Projektā iesaistījusies vismaz viena skola no teju visām Latgales pašvaldībām, izņemot Daugavpils pilsētu un Līvānu novadu. Tomēr tagad interese pieaug, tāpēc nepieciešams ilgtermiņa risinājums, skaidro asociācijā. “Vakar bija tikšanās ministrijā, kur saņēmām labu ziņu, ka ministrijā ir raksta iespēja iesaistīt skolotājus vēl vienā projektā. Un vēl divus gadus, respektīvi, šajā mācību gadā un nākamajā nodrošināt samaksu par darbu,” saka Anna Vulāne.
Izglītības un zinātnes ministrija ReTV apstiprina, ka šajā un nākamajā mācību gadā tiks izveidota kopienas piederības programma, kuras ietvaros Latgales reģionā projekta skolas varēs īstenot nodarbības dažādu vecumposmu izglītojamajiem latgaliešu valodas apguvei. Jāatzīmē, ka fakultatīvās nodarbības parasti finansē pašvaldības. Gan asociācijā, gan Ludzā vērtē, ka labāk būtu, ja latgaliešu valodu varētu mācīt novadmācības stundās.
Izglītības un zinātnes ministrija gan nav šī šogad sāktā pilotprojekta finansētāji. Mērķziedojumu veikuši “Latvijas valsts meži”, kur informē, ka Zemkopības ministrija par to vienojusies ar Kultūras ministriju.
