Latgaliešu festivāla rīkotājus ugunsnelaime nav nobiedējusi

Upītē, kas vienlaikus ir gan neliels ciematiņš pierobežā, Ziemeļlatgalē, gan valstiski aizsargājama kultūrtelpa, šodien norit gatavošanās rītdien gaidāmajam festivālam “Upītes Ābeļdārzs”. Pērn gan to pēkšņi nācās pārtraukt, jo izcēlās ugunsnelaime.

Lai gan šī būs jau 20. reize, kad Upītē vienkopus septembra vidū pulcējas latgaliešu dzejas un mūzikas mīļi, nu būs tikai otrā reize, kad pasākums noritēs brīvā dabā. Par to, kas notika ar pagājušogad uzbūvēto salmu ruļļu estrādi, tagad atgādina vien apdegusi liepa.

Visi salmu ruļļi, protams, nesadega, un neviens pasākuma dalībnieks necieta, bet festivālu nācās pārtraukt un apkārtējos evakuēt. Kāpēc mitrie salmu ruļļi aizdegās, vēl joprojām nav skaidrs. “Skaidrs, ka vai nu kāds nejauši, varbūt aiz stūra aizgāja papīpēt, varbūt kāds speciāli. Policijā šī lieta joprojām nav atrisināta. Kaut kad man nesen izmeklētājs zvanīja, ka lieta pagaidām tiek “nolikta”. Tā netiek slēgta, bet nolikta nedaudz nostāk, jo ir svarīgākas,” pauž Andris Slišāns, festivāla organizators.

Ugunsnelaime Slišānu ģimeni gan nav nobiedējusi. Festivāla īpašo atmosfēru agrāk gan radīja tas, ka līdz pat 500 cilvēkiem spēja sapulcējās šaurā, novecojušā kultūras namā, taču nu jau otro reizi tas nav iespējams. Tāpēc atkal uzbūvēta brīvdabas estrāde - šoreiz no spoguļiem. “Redziet, no ārpuses tie kā pie vecas sētas pieslieti… Doma ir tāda, ka tie stāv pie vecas sētas, ka tu pieej klāt un domā, kas tur būs. Un tad tu ieej iekšā [estrādē] un ieraugi, kas tur ir, jo katrs kas iet, ierauga sevi vai vēl kādu citu. To pašu svarīgāko cilvēki, ko viņš nav saticis, viņš ieraudzīs te iekšā ieejot.”

Tā kā šis ir festivāla jubilejas gads, mūziķiem, kas piedalīsies, ir lūgts sacerēt oriģināldziesmas ar pasākuma idejas autora, latgaliešu kultūras darbinieka un Andra tēva Antona Slišāna dzeju. Grupas “Dabasu Durovys” solista Arņa Slobožaņa reperturārā tādu gan jau ir daudz. “Man šķiet, ka viņš bija tāds romantisks līdz pašām beigām. Tas arī bija tas viņa pluss, tas arī viņa dzīvei “sitās cauri”. Dziesma ir par to, ka vienā brīdī cilvēkam notiek tāds klikšķis dzīvē, vairāk krāsas vairs nav tik košas un nevar saprast, kāpēc. Laikam tā saucas - jaunības izbeigšanās,” skaidro Arnis Slobožaņins, mūziķis.

Savukārt dzejnieki šoreiz tiek aicināti iziet no komforta zonas un sagatavot dzejas performances. “Performances - tas ir tāds ļoti interesants veids, kā runāt ar lasītāju nedaudz citādāk. Man bija ļoti interesanta pieredze pagājušogad Dzejas dienās Gulbenē, kur biju es un mans tulkotājs Dzeids Vils, mums pilnīgi spontāni radās performance, kur viņš lasīja tekstus angliski, es lasīju latgaliešu valodā,” pauž Ligija Purinaša, dzejniece.

Ko līdzīgu dzejniece plāno atkārtot rītdien “Upītes Ābeļdārzā”. 


Foto: Santa.lv