Latgales seniori vakcinējas kūtri; to ietekmē daudzi būtiski faktori

Aizvien seniori vakcinējas kūtri. Līdz šim valstī vecākā gada gājuma cilvēku vakcinācijas līmenis tikai nedaudz pārsniedz 50%. Visaktīvākie ir Vidzemes pensionāri, bet zemākie radītāji - aptuveni 15-20% - ir vairākos Latgales pagastos. Tam iemesli ir dažādi: sākot ar bailēm par blakus slimību saasināšanos, līdz pat neinformētībai un nespējai aizbraukt līdz tuvākajai vakcinācijas vietai. Jau tagad, arī turpmāk vakcinācijas veicināšanā notiek uzlabojumi, tomēr vietējie iedzīvotāji uzskata, ka risinājumus bija jārod krietni agrāk.

Andzeļi ir viena no vietām Latvijā, kur vakcinējušies vien 15% senioru. Iemesli tam ir daudz un dažādi, risinājumi pieņemti pārāk vēlu.

Pagasts atrodas netālu no Dagdas, robežojas ar Rēzeknes novadu. Tajā dzīvo aptuveni 470 iedzīvotāji, no kuriem trešdaļa ir seniori. “Es nezinu, manuprāt, nedaudz nokavēts, jo tās informācijas ir tik daudz dažādas, ka cilvēki vienkārši baidās,” saka Ināra, Andzeļu ciema iedzīvotāja.

Ināra ir vakcinējusies, vairāk nekā 40 iedzīvotāji vakcīnu saņēma arī šajā nedēļas nogalē ciema centrā uz vietas. Savukārt uzrunātie pagasta pārvades darbinieki komentārus publiski sniegt atsakās, vien pa telefonu stāsta, ka seniorus attur bailes no vakcīnas blakusparādībām, uzskats, ka, dzīvojot laukos, slimība neskars, gan arī vēlme vakcinēties ar konkrēta ražotāja vakcīnu, tāpat ir arī vairāki citi būtiski iemesli. “Sestdienās un svētdienās atcēla reisus, tad autobusa vispār šeit nav. Daudzi ap gadiem septiņdesmit, ar ko es runājos, saka, ka nevakcinējās, jo tālu jāiet. No autoostas Dagdā ir kilometrs līdz ārstiem. Es arī teicu, ka pie sludinājuma dēļa bija paziņojums un pagasts ziņoja, bet draudzenei nav telefona. Tā arī nesaņēma ziņu, ka šeit vakcinēs. Vakcinēties vajag, jo slimo cilvēki. Ja nevakcinēsimies, tad slimo būs vēl vairāk,” pauž Anfisa, Andzeļu pagasta iedzīvotāja.

Lai arī sabiedrībā ir uzskats, ka pierobežā iedzīvotāju izvēli ietekmē arī Kremlim pietuvinātie mediji, tā gluži nav, lielākas raizes rada informācijas trūkums svešvalodās. “Tas ārkārtas likums – nestrādā! Te ne tikai vajadzēja krievu valodā, visās iespējamajās – gan poļu, gan ukraiņu un gandrīz vai irākiešu, kas būtu varbūt tagad aktuāli,” saka Aivars Trūlis, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

“Ziņu pietiek. Gan Krievijas, gan Latvijas kanālus skatāmies. Krievijā pirms dienām trim teica, ka 1155 cilvēki nomira,” pauž Florencijs, Andzeļu ciema iedzīvotājs.

Vēl iedzīvotāji uzsver, ka ziņās labprāt ielūkotos līdzcilvēku piemērā vai Latgalē populāru cilvēku pieredzes stāstos. Šādu ideju gan mēs, gan citi vietējie žurnālisti piedāvājām jau pirms gada vienā no Vakcinācijas centra darba grupām, tomēr atbalsts netika gūts. “Šī gada ietvaros budžetā tādas pozīcijas nav, bet, kā mēs zinām, vakcinācijas process būs ilgstošs. Mēs zinām, ka ir sākušies balstvakcinācijas procesi. Šodien, piemēram, atvērās arī jauna iedzīvotāju grupa, kurai ir nepieciešams šis atbalsts, 50+ ar hroniskām slimībām, līdz ar to - perspektīvā tā sadarbība noteikti būs ar ļoti daudziem medijiem,” saka Inga Vasiļjeva, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve.

“Arī iedzīvotājiem ir tā pieņemts. Kamēr neieknābs gailis, kā saka, nepārmetīs krustu cilvēks. Tāpēc šāda situācija uz doto brīdi sanāca,” pauž Aivars Trūlis, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Tikai 15% vakcinētu senioru ir arī Rundēnu pagastā Ludzas novadā, kā arī Sokolku pagastā Rēzeknes pusē, bet visvairāk – 80% vakcinēti Palsmanē Smiltenes novadā. Nacionālais veselības dienests atgādina, ka senioriem vakcinācija notiek bez rindas.


Foto: Freepik