Latgales pašvaldības par lēmumiem sadarbībā ar Krieviju nesteidzas

Daudzas pašvaldības Latvijā atsakās no sadarbības ar Krieviju. Tikmēr Latgalē pašvaldības vairāk sliecas skaidrot juridiski visādus jautājumus, norādot: neesot skaidrs, vai un kā finanšu sankcijas pret Krieviju ietekmēs pārrobežas sadarbību, saredz vairāk ekonomiskos aspektus savās vietvarās.

Pašlaik Rēzeknē tiek realizēti divi pārrobežu projekti, kuros iesaistīti divi partneri no Krievijas. Galvenās projektu aktivitātes jau ir pabeigtas – rekonstruēts parks pilsētas Ziemeļu rajonā un izveidota Krasta promenāde gar Rēzeknes upi. Projektu kopējais finansējums ir nedaudz pāri vienam miljonam eiro, daļu no programmas finansē Krievija. Lai arī bažu, ka projekti nebūs pabeigti laikā, Rēzeknes domē nav, nav arī skaidrības, kā rīkoties pašreizējā situācijā, kad Krievija ir kļuvusi par agresoru. Līdzīgā “gaidīšanas režīmā” ir arī citas Latgales pašvaldības. “Uzskatu, ka tā ir ekskluzīva Saeimas parlamenta, tā teikt, kompetencē un Ārlietu ministrijas. Mēs pašvaldība ar ārlietām nevaram nodarboties. Nedaudz izskatās, ka mēs savu kompetenci pārsniedzam. Nevaram izsludināt karu Krievijai vai kādai citai valstij, pārtraukt diplomātiskas arī nevaram,” saka Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.

“Grūti pateikt. Tagad notiek komunikācija, tāpēc mēs nesteidzamies, saliksim visu pa plauktiem,” pauž Edgars Mekšs, Ludzas novada domes priekšsēdētājs.

Arī Daugavpilī vairāk nekā četru miljonu vērts pārrobežu projekts tuvojas noslēgumam. Projekta īstenošanas termiņš ir 30. aprīlis, tā gaitā jau ir pabeigtas Daugavpils cietokšņa Pulvera pagraba restaurācija, kā arī veikta pieguļošās teritorijas labiekārtošana. Šajā pašvaldībā vairāk satraucas par maksājumiem - ņemot vērā finanšu sankcijas Krievijai, pastāvot risks, ka Daugavpils pilsētas pašvaldība, kas ir projekta vadošais partneris, nevarēs veikt maksājumus projekta partnerim Pleskavai, liecina no pašvaldības saņemtā informācija. Gan Daugavpils, gan Rēzeknes vadītāji jautājumus, kas saistīti ar Krieviju, nekomentē.

Rēzeknes domes pārstāve Nataļja Jupatova: “Šobrīd mēs gaidām kaut kādas vadlīnijas no vadošās iestādes, mūsu gadījumā ir reģionālās attīstības ministrija Latvijas-Krievijas programmas departaments. Saņemot kaut kādas vadlīnijas, norādes ieteikumus, rekomendācijas, mēs rīkosimies un izstrādāsim rīcības plānu.”

Preiļu novadā pārrobežu projekts saistīts ar kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu. Tas jau ir pabeigts. Lai arī sadarbības gaitā Krievija sevi esot pierādījusi kā uzticamu partneri, par attiecību turpināšanu vietvaras vēl nezina. Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns: “Es domāju - agri vai vēlu šis konflikts atrisināsies. Ceru, ka tas notiks ātrāk, nekā vēlāk, starptautiski sakari atjaunosies, tai skaitā gan ar Krieviju, gan ar Ukrainu, bet pieļauju, ka jauns akcents un jaunas aktivitātes varētu pavērsties tieši Ukrainas virzībā, jo valsts infrastruktūra tur varētu teikt pilnībā sagrauta.”

Savukārt Ludzas novada dome jau šonedēļ pārskatīs visus līgumus, kas ir noslēgti ar Krievijas pilsētām, kā arī izvērtēs turpmākās attiecības arī ar Baltkrieviju. Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs: “Juristi izvērtēs juridisko pusi, bet lēmumu jāpieņem deputātiem. Mans skatījums uz šo procesu, ka ar valsti agresoru nekādas sadarbības nevar notikt. Tas neprāts, kas notika, ko izdarījis Kremlis, ir pārsteidzis visu pasauli. Tas ir noziegums pret Ukrainas tautu, Ukrainas valsti un vispār cilvēci, tāpēc manā skatījumā tālākā sadarbība nav iespējama.”

Runājot par pārrobežu līgumiem un juridiskām saistībām, atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieļauj, ka finanšu sankcijas pret Krieviju varētu ietekmēt sadarbību, taču pagaidām plašāku informāciju nesniedz.


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik