13. augustā aprit 30 gadi, kopš Rēzeknē atklāja otro reizi atjaunoto pieminekli “Vienoti Latvijai” jeb tautā saukto “Latgales Māru”, kas tiek uzskatīts par Latgales simbolu. Bronzā veidotā pieminekļa kompozīcija atklāj Latvijas cīņu brīvības karā un uzvaru pār lieliniekiem, kā arī tautas centienus veidot un nosargāt savu valsti. Par godu jubilejai Rēzeknes bibliotēkā un Latgales kultūrvēstures muzejā ir atklātas izstādes par pieminekļa vēsturi. 

Centrālais sievietes tēls ar krustu paceltajā rokā un uzrakstu uz pamatnes “Vienoti Latvijai” simbolizē 1920. gada janvārī atbrīvoto Latgali. Šobrīd Latvijā norit darbs pie okupācijas varas simbolu un pieminekļu nojaukšanas, bet bija arī laiks, kad padomju vara varmācĪgi iznīcināja Latgales atbrīvošanas pieminekli. Latgales kultūrvēstures muzeja speciālists kultūrvēstures jautājumos Vladislavs Malahovskis: “Sākotnēji piemineklis tika atklāts Otrā pasaules kara sākumā. 1939. gada 8. septembrī notika pieminekļa atklāšana. Latvijas valsts liktenis tolaik jau bija izlemts, tāpēc pieminekļa mūžs bija daži mēneši, jo 1940. gada vasarā padomju okupācijas režīms to nogāza.”

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā piemineklis tika atjaunots, bet pēc Otrā pasaules kara padomju režīma laikā piemineklis atkal tika nogāzts. Vladislavs Malahovskis: “Vēl līdz piecdesmitajam gadam piemineklis vēl atradās savā vietā, tiesa - bez krustiņa, kuru komunisti bija noņēmuši, bet 1950. gadā tas tika gāzts. Jāpiemin, ka 25 gadus pieminekļa vietā no sešdesmito gadu vidus līdz deviņdesmitajam gadam šeit atradās boļševiku vadoņa Ļeņina piemineklis.”

Tomēr, pateicoties Latvijas tautas frontes aktīvistiem un daudziem patriotiskiem ārzemju latviešiem, pirms 30 gadiem - 1992. gada 13. augustā - laikā, kad Rēzeknē notika Pirmais pasaules latgaliešu saiets, Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” tika atklāts no jauna. Pieminekļa atjaunošanas iniciatīvas grupas vadītājs Osvalds Zvejsalnieks: “Daudzi no tiem cilvēkiem, kas toreiz darbojās, jau ir tajā saulē, bet es vēl kaut kā esmu aizķēries. Tas toreiz bija tāds laiks, kuru pat noraksturot ir grūti. Bija milzīgs pacēlums un kaut kādas cerības. Tas viss reducējās uz to, ka vajag atjaunot to pieminekli.”

Profesors ReTV arī stāsta, ka nauda pieminekļa atjaunošanai tika savākta ļoti ātri. Tas noticis arī Tautas frontes pasākumos, kuros ziedojumu kastītes pildījušās zibenīgi.

Pieminekļa atjaunošanā svarīga loma bija arī tā laika Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrībai, kuru savulaik vadīja Pēteris Keišs: “Piedalījās visa tā laika Latvijas augstākā vara. Anatolijs Gorbunovs teica runu. Un mūsu mazais latgalietis Boņuks, protams, ka bija klāt. Man tas ir notikums, ko es pirmo uzreiz atceros, kad man prasa, ko es esmu piedzīvojis. šajā laikā strādādams kādus sešdesmit gadus kultūrā.’’

Rēzeknē lieli pasākumi, lai svinētu pieminekļa atjaunošanas jubileju, šogad nav paredzēti - interesenti par pieminekļa vēsturi var uzzināt tikai Latgales kultūrvēstures muzeja un Rēzeknes bibliotēkas šobrīd sagatavotajās izstādēs.

#SIF_NVZ2022