Latgalē samilst strīds starp Krievijas ģenerālkonsulu un vēsturnieku

Vasarā izdota vēsturnieka grāmata par padomju karagūstekņu nometni Rēzeknē raisījusi sašutumu Krievijas ģenerālkonsulātā Daugavpilī. Tapis ieraksts, kurā ģenerālkonsuls pārmet Latgales vēsturniekam “vēstures sagrozīšanu”. Krievijas atšķirīgais skatījums uz vēsturi nav nekas jauns, taču Ārlietu ministrijā atzīst, ka šāda komunikācija neatbilst korektai diplomātiskajai praksei.

Rēzeknē, pilsētas ziemeļu mikrorajonā, atrodas daudzdzīvokļu māju ieskauts parks, kas pēdējo mēnešu laikā piesaistījis uzmanību gan vietējā, vairāk kā valstiskā līmenī. Par šīs vietas vēsturi šovasar izdota arī grāmata. “Grāmata bija par šo vietu, kur mēs tagad atrodamies. Atradās padomju karagūstekņu nometne “Stalg 347”, kur nacistu okupācijas laikā no 1941. Līdz 1944. gadam atradās padomju karagūstekņi,” saka Kaspars Strods, vēsturnieks.

Grāmatas pamatā ņemta karagūstekņa dienasgrāmata, ko papildina vēsturnieka, doktorantūras studenta piezīmes. Tā iznāca vasarā, un autors to vēl nav paspējis prezentēt, bet pirmās atsauksmes jau ir sagaidītas. Taču nevis no, piemēram, recenzenta, bet Krievijas ģenerālkonsultāta Daugavpilī. “Tajos argumentos nekā jauna nav. Ja tiek apšaubīts Sarkanās armijas kā atbrīvotājas tēls. Uz to uzreiz ir asa reakcija, tas izraisa viļņošanos, un tā ir sanācis arī ar šo grāmatu,” skaidro Kaspars Strods.

“Autors vienkārši ir izvēlējies tēmu skatīt caur noteiktiem, pastāvošiem stereotipiem. Pēdējā laikā ir diezgan daudz mēģinājumu pārskatīt vēsturi par Lielo Tēvijas karu, atrast kādus jaunus momentus tajā,” saka Jevģēnijs Kolesnikovs, Krievijas ģenerālkonsulāta ģenerālkonsuls Daugavpilī.

Savu viedokli ģenrālkonsuls paudis Krievijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī oficiālajā “Facebook” lapā. Autors netiek saukts par meli, bet tajā tiek apšaubīts tas, cik patiesi un vērtīgi dokumenti, kuros balstīta grāmata. Autoram tiek pārmests, ka viņš vēsturi ataino neprecīzi vai pārspīlēti.

Vēsturnieks gan šos pārmetumus noliedz. Viņu gan pārsteidz nevis argumenti, bet tas, kā šis Krievijas viedoklis tiek pausts. Tam piekrīt arī Ārlietu ministrija. “Mēs šeit tomēr redzam, ka šeit profesionalitātes normas ir pārkāptas. Mēs sagaidītu atbilstošu valodu un atbilstošu izteiksmes formu. Ja tā jau robežojas ar personīgiem pārmetumiem mūsu pētniekiem vai jebkuram citam pētniekam, tas nebūtu korekti, atbilstoši diplomātiskajai praksei,” saka Jānis Beķeris, Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Konkrētais ieraksts nav pirmais, ģenerālkonsuls jau agrāk rakstījis šādas pārdomas par vēsturnieka publikācijām. Ģenerālkonsulāta viedoklis pārpublicēts arī vietējā laikrakstā “Panorama Rēzekne”.