Par telefonkrāpniecību esam stāstījuši jau vairākkārt, taču , neraugoties uz daudziem aicinājumiem medijos, no policijas un bankām, iedzīvotāji tik un tā uzķeras un vēsta par milzīgām summām, kas pazaudētas, lētticīgi uzticoties zvanītājiem.
Viens no pēdējiem skaļākajiem telefonkrāpnieku veiksmes gadījumiem minams Latgalē - tur Rēzeknes iecirknī saņemts iesniegums no kāda vīrieša, no kura izkrāpti aptuveni 15 000 eiro. Vīrietis bija vērsies kādā ārzemju ezotērikas uzņēmumā, aizpildot klienta anketu, kurā norādīja arī personīgo telefona numuru. Pēc neilga laika ar vīrieti sazinājās persona, sakot, ka ir šī uzņēmuma pārstāvis. Vīrietim tika piedāvāti pakalpojumi, piemēram, aizlūgumi vairākās reliģiskajās iestādēs, par ko tika pieprasīts pārskaitīt noteiktu naudas summu. Un vīrietis piekrita. “Platformu krāpšanas un tā tālāk, es nepateikšu, ka Latgales reģionā ir vairāk. Mums varētu būt vairāk tieši, kad stādās priekšā par bankas darbiniekiem. Tas ir saistīts ar to, ka mums ir vairāk krieviski runājošo auditorija Latgalē - Daugavpils pārsvarā. Jo mēs zinām, ka tas ir no trešajām valstīm. Krāpnieki, jā. Viņiem tur ir zvanu centri, līdz ar to loģiski, ka viņi piezvana uz Vidzemi, tur uzreiz ar viņiem sāk runāt latviski, krieviski neko nesaprot, un viņi vienkārši nomet klausuli un tālāk zvana,’’ saka Artūrs Plinta, Valsts policijas pārstāvis.
Valsts policijas pārstāvis ReTV Ziņām kārtējo reizi atgādina - bankas darbinieki nerunās krievu valodā, bankas klientiem telefoniski nelūgs veikt darbības, kuras ir saistītas ar kodu ievadi vai autorizēšanos “Smart ID” lietotnē. Saistībā ar šiem telefonkrāpšanas noziegumiem Latvijas tiesībsargājošās iestādes šobrīd aktīvi sadarbojas ar kolēģiem Eiropā. “Kā vienu no pēdējiem piemēriem es varu minēt arī Krāslavas iecirkņa lietu, kur tika aizturētas trīs personas. Viņas tika atzītas par aizdomās turamajām. Personām ir piemēroti drošības līdzekļi, lielākā daļa izkrāptās naudas summas tika atgriezta cietušai personai, uzliekot arestus uz personu īpašumiem, automašīnām un kontos esošajiem naudas līdzekļiem,” pauž Artūrs Plinta.
Šīs aizturētās personas esot viens no krāpnieciskās ķēdes posmiem, kurš darbojies Latvijas teritorijā. Tātad - no Krievijas vai citām valstīm zvanu centri, to organizētāji ierīko, tā teikt, filiāles arī Latvijā. “177 pants krāpšana, 195 pants, otrā daļa - tas ir noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācija personu grupā. Šie panti ir nopietni un sevišķi smagi, un sodi būs adekvāti. Būs arī konfiskācijas, viss par labu cietušajiem,” saka Artūrs Plinta.
Tomēr ziņu par to, ka būtu izdevies sodīt shēmu autorus ārzemēs, nav. Pēdējo mēnešu laikā ik nedēļu tiek ziņots par lielām summām, kuras tiek izkrāptas no Latvijas iedzīvotājiem. Vainot nevienu īsti nevar, jo iedzīvotāji paši lētticīgi sniedz personīgu informāciju, dodot krāpniekiem iespēju naudu vienkārši paņemt no kontiem. Šī problēma aktuāla ir daudzām pasaules valstīm.
