Lašu mīlas gultas nes rezultātus

Šovasar makšķernieku klubs “Salackrasti” tīrīja Salacas gultni, lai lašiem būtu ērtāk nokļūt uz nārstošanas vietām, jo upē pēdējos gados bija palielinājies gan aizaugums, gan sanesumi. Tagad nārsta laikā var vērtēt paveiktā rezultātus. 

Makšķernieku kluba “Salackrasti” valdes loceklis Oļegs Sumčenko jau ar ietrenētu aci ir saskatījis prāvas zivis. Kopā ar „Salackrasti” vīriem esam pie Salacas – vietā, kur šovasar noritēja upes tīrīšanas darbi. “Bija vatētā sega virsū! Apmēram 30 cm bieza, viņi nevarēja tai segai cauri tikt, pie tiem oļiem klāt, tad mēs iztīrījām un palīdzējām, jāpriecājas par to, ka viņi tagad šeit ir.”

“Tas ir redzams upē! Vasarā mēs uzirdinājām grunti, izcēlām apaugumu, kas bija vietām nosēdies uz nārsta, irdenās grunts rezultātā tagad lasis to novērtē. Viņš ir ieradies, viņš nārsto, to jūs paši redzat,” gandarījumu par nārstu pauž arī MK “Salackrasti” valdes priekšsēdētājs Atis Apelis.

Kad vatētā sega jeb aizaugums noņemts no nārsta vietām, var redzēt, ka lašiem tas ir īsti pa prātam. Bet kā tad notiek nārsts? To zina stāstīt pieredzējušais makšķernieku kluba biedrs Oļegs Sumčenko. “Tā ir tā mīlas gulta, kur tie lasīši grib “kniebties”, tad, kad no jūras ienāk iekšā, lai atstātu jauno paaudz. Ir tās baltās beržu vietas, kur lasīša mamma atnāk, noguļas plakaniski, ar asti sit, n ar straumes palīdzību veidojas tāds uzkalns. To mamma dara, paps tikai stāv un gaida, kad tiks tai gultai klāt. Mamma izveido bedri. Kad saiet abi kopā, tad tie ikriņi ieiet tanī valnī iekšā, mammīte paiet augšā, atkal pasit, tie ikriņi visi pārklājas ar oļiem, notiek ūdens aerācija. Tur ikriņi dzīvo līdz pavasarim, tad tie bērniņi piedzimst.”

Izrādās, ka šis kāzu laiks lašu papiem ir arī gana saspringts un par lašu dāmas uzmanību nākas pacīnīties. Lai arī vizuāli var redzēt, ka iztīrītajās upes vietās laši nārsto, par to, kāds būs zivju pieaugums upē, vēl pāragri spriest. “Pats pirmais rezultāts ir tas, ka vizuāli var redzēt, ka tas lasis ir nārsta vietā,” stāsta Atis Apelis, “nākamais rezultāts būs nākamvasar augustā, kad atbrauks zinātnieki uztaisīt kontrolzveju, secinās, cik daudz ir mazuļi, jo pirms mēs veicām darbus, viņi veica priekšizpēti. Secināja, ka te bija desmit mazuļi, tātad, ja šeit būs no desmit uz augšu, tad tas ir tas mūsu pienesums, ja te būs 100, tad tas būs desmitkāršojies. Un pats galvenais rezultāts mums ir aiznākamajā gadā – 2024. gada maijā pie Salacgrīvas tilta, kur būs smoltu murds un kur šie mazuļi tiks uzskaitīti.”

Redzot upē prāvās zivis, kas mīlas prieku pārņemtas, pat šķiet, daudz arī nebaidās, protams, rodas jautājums, kā ir ar malu zvejniekiem, kuriem šis varētu būt viegli gūstams loms. Atis Apelis stāsta, ka ir gan reidi, gan arī videokameras.

Šovasar upes tīrīšanai biedrība “Salackrasti” ar Eiropas fondu atbalstu iegādājās ekskavatoru, plānots bija iztīrīt 0,7 hektārus, bet iztīrīts ir daudz vairāk – trīs hektāru platībā. Atis Apelis vērtē – izdarīt varētu vēl vairāk, bet visam pamatā ir finanses. “Mums ir nodota apsaimniekošanā bijušā Salacgrīvas novada teritorijā esošā Salacas daļa, tas ir apmēram 30 kilometri garš posms, kurā tiek veikta licenzētā makšķerēšana, lielākie ieņēmumi ir no lašu makšķerēšanas, tas ir pavasarī, tie ir aptuveni 55-60 tūkstošiem eiro. Par šo naudu mēs algojam inspektoru, kas diendienā gar upi veic kontroli, gan arī rudenī veic reidus. Tad mums ir līdzfinansējumi dažādiem projektiem, kurus mēs aiz sava entuziasma uzrakstām, ekskavatoram ir mūsu līdz finansējums. Tāpat daudzi visādi mazie projekti, kuros piedalāmies, tāpat ir kameras, kuras mēs uzstādījām, elektrība, interneta pieslēgums – tās mums ir ikmēneša izmaksas. Mēs esam biedrība, kura cenšas pēc iespējas vairāk piesaistīt finansējumu. Ar to, kas mums ir, iztiekam, bet mums nav neviens algots darbinieks, kurš raksta šos projektus, tas viss ir tīrs entuziasms.”

 Tā kā Salaca ar tās pietekām ir aizsargājama Eiropas nozīmes lašupe, tad biedrībā “Salackrasti” vērtē, ka būtu jābūt arī valsts atbalstam. Nākamajā gadā iecerēts Salacas tīrīšanu turpināt, jo “Salackrastu” apsaimniekotajā upes teritorijā aizaugums kopumā ir ap 20 hektāru apjomā.


Foto: Freepik