Līdz ar energoresursu sadārdzinājumu arī slimnīcām šobrīd var nākties pieņemt dažādus nepopulārus lēmumus, lai spētu izdzīvot. Šobrīd izmaksu sadārdzinājums tiek lēsts vismaz dubultā, ir pat tādas slimnīcas, kur izmaksas varētu kāpt pat četrkārtīgi. Latvijas Slimnīcu biedrības viens no ierosinājumumiem, lai ekonomētu, ir, piemēram, atteikties no vienas ēdienreizes slimnīcu pacientiem, tai pat laikā slimnīcas cer visu saglabāt līdzšinējā līmenī, cerot vairāk uz valdības atbalstu.
Latvijas Slimnīcu biedrības ierosinājums - ekonomējot atteikties no vienas ēdienreizes slimnīcu pacientiem, tai pat laikā slimnīcas cer visu saglabāt līdzšinējā līmenī, cerot vairāk uz valdības atbalstu.
Reģionālajām slimnīcām pie energoresursu sadārdzinājuma šobrīd jādomā, kādus taupības risinājumus veikt, lai spētu segt pieaugošās izmaksas. Piemēram, Jelgavas pilsētas slimnīca šobrīd ir aprēķinājusi, ka līdz gada beigām būs jārod papildus vismaz 300 000 eiro. Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Kārlis Smilga: “Protams, darīsim visu, lai pacients to justu pēdējais. Mūsu plāns nav atslēgt kādu no elektroiekārtām, neveikt diagnostisko pakalpojumus, samazināt siltuma temperatūru līdz 16 grādiem palātās vai atteikties no kādas ēdienrezies. Mēs to noteikti nedarīsim. Jo tas būtu pats ekstrēmākais gadījums, un tas varētu kaitēt pacienta veselībai un iespējai atveseļoties.”
Līdz septembra beigām Jelgavas pilsētas slimnīca plāno atslēgties no gāzes apkures un pieslēgties centralizētajai apkurei, kas tiek kurināta ar šķeldu. Tiek veikti arī citi darbi energoresursu patēriņa mazināšanai - jumta siltināšana un logu pārbaude. Tas viss ļaus par 30% ietaupīt energoresursu izmaksas, taču, ja sadārdzinājums būs četras līdz piecas reizes, bez valsts atbalsta neiztikt. Kārlis Smilga atzīst: “Zaudējumus mēs varam ciest līdz noteiktai robežai. Ja mēs tai pāriesim pāri, tas nozīmē to, ka ne tikai Jelgavas slimnīca, bet visas Latvijas slimnīcas var sākt palikt parādā piegādātājiem.”
Kā norāda Latvijas Slimnīcu biedrība, lai ekonomētu, slimnīcām jāparedz jaunas investīcijas, piemēram, ēku energoefektivitātē, pārejā uz citu apkures veidu, saules paneļu uzstādīšanā vai tamlīdzīgi. Iespējams ekonomēt arī uz ēdienreižu skaitu slimnīcā, vienai ēdienreizei piesaistot pacienta līdzfinansējumu. “Valsts pašreiz par trīsreizēju slimnīcas ēdināšanu maksā trīs eiro. Par trīs eiro mūsu ēdinātāji atsakās barot pacientus. Līdz ar to ir jādomā risinājumi. Mēs piedāvājām samazināt ēdienreižu skaitu. Esam uzrakstījuši vēstuli gan Nacionālajam veselības dienestam, gan Veselības minstrijai par ēdināšanas izdevumiem - rast iespēju kompensēt energoresrusu un elektrības sadārdzinājumu,” norāda Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs.
Veselības ministrija ir aprēķinājusi, ka slimnīcu pārmaksātie izdevumi līdz gada beigām var sasniegt 15 miljonus eiro, kas veido izmaksu pieaugumu par 100%. No Ekonomikas ministrijas tiek gaidīti priekšlikumi par atbalstu uzņēmējiem, tostarp - slimnīcām. Ar iesaistītajām pusēm tiek skaņoti jauni Ministru kabineta noteikumi par Eiropas fondu atbalstu ēku siltināšanā. Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins: “Kur tajā skaitā ir iespēja saņemt pašvaldību kapitālsabiedrībām, tas nozīmē, ka reģionālajām slimnīcām būs potenciāli pieejams šis atbalsts.”
Ministrijā norāda, ka ir iesniegts budžeta pieprasījums valdībai gan jautājumam par energoresursiem, gan jautājumam par ēdināšanu, savukārt par šā gada finansējumu diskusijas vēl notiks.
#SIF_NVZ2022
