Pavasaris Kuldīgā atkal priecē ar skatu, kad savā nārsta ceļā vimbas lecot cenšas pārvarēt Ventas rumbu, lai tiktu uz labākām nārsta vietām. Lai šādu skatu redzētu arī nākamās paaudzes, tiek darīts daudz, lai saudzētu zivju resursus.
Ir vajadzīga silta un saulaina pavasara diena. Tad pār rumbu lecošās vimbas var redzēt pat ar neapbruņotu aci. Dabas radītais maģiskais skats Kuldīgā katru gadu pievilina daudz tā redzēt gribētājus. Praktisku aci uz to savulaik paskatījās hercogs Jēkabs. Saglabājušies nostāsti, ka 1640. gadā viņš izgudrojis pirmo ierīci Eiropā zivju ķeršanai gaisā, katru dienu trīs reizes no murdiem izņemot līdz pat simt zivīm. Pērnā gadsimta 20., 30. gados rumba pat sadalīta privātos posmos, kur katrs licis savu no kārklu klūgām pīto grozu. Šajos laikos gan tas vairs nav iespējams. Lai saudzētu zivju resursus, rumbas apkārtnē makšķerēt vairs nedrīkst, bet lejpus tiltam līdz pat Abavas ietekai Ventā noteikta licencētā makšķerēšana. Šī nodarbe joprojām Kuldīgā ir lielā cieņā. Šai brīdī galvenais loms ir vimbas. Tās vienā reizē drīkst paturēt septiņas.
Jaunie licencētās makšķerēšanas noteikumi minētajā posmā spēkā stājušies aprīļa sākumā. Salīdzinot ar iepriekšējiem, ir vairākas izmaiņas. Piemēram, vairs nav paredzētas nedēļas nogales licences, bet līdz 200 atļaujām palielināts sezonas licenču skaits. Taimiņus drīkst makšķerēt tikai ziemas-pavasara sezonā, iegādājoties atsevišķu licenci, lomā paturot vienu, savukārt lašu makšķerēšana ir aizliegta. “Vimbu resurss ir stabils. ir labā vēsts. Sliktāk ir ar lašiem - ar lašu populāciju ir pavisam traki, tāpēc rosinājām lašu makšķerēšanu pārtraukt tanī pašā licencētās makšķerēšanas posmā,” norāda Kaspars Abersons, “BIOR” pētnieks.
Lai uzraudzītu, vai makšķernieki ievērojuši visus noteikumus, regulārās pārbaudēs dodas gan Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, gan Kuldīgas novada pašvaldības policija. Aprīlī jau bijuši pieci reidi, trim cilvēkiem izrakstīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Martā kādam makšķerniekam par pārsniegtu iegūto vimbu skaitu, nopietns sods. “Ļoti jāuzmanās, jo zaudējumi par zivīm nodarīto kaitējumu ir lieli, plus vēl papildus sods. Tā kā vīrietim bija 11 zivis virs normas, tad tas rezultējās ap 1000 eiro sodā,” saka Jānis Sprugevics, VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes galvenais inspektors.
Lai arī skats ar lecošajām vimbām ir aizraujošs, rumba zivīm ir nopietns šķērslis. Cik vimbām to izdodas pārvarēt, nav zināms. Katru gadu apstākļi atšķiras. “Tās, kas netika pāri rumbai, spiestas nārstot vietā, kas viņām varbūt tik ļoti nepatīk. Arī tās, kas tika pāri, cik ļoti ir nomocījušās, cik ļoti efektīvs būs tas viņu nārsts, vai viņām ikru kvalitāte nav samazinājusies, to jau arī neviens nezina,” norāda Kaspars Abersons.
Vimbu lēkšana pār rumbu būs vērojama aptuveni līdz maija sākumam.
#SIF_NVZ2022
