Lai pašvaldības varētu uzņemt vēl vairāk bēgļu, nepieciešami teju 20 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM) apkopojusi pašvaldību iesniegtos piedāvājumus par ēkām, kurās, veicot remontdarbus, varētu tikt izmitināti vēl 4800 bēgļu. Pēc vietvaru sacītā, ir jādomā ne tikai īstermiņā par pagaidu mītnēm, bet arī ilgtermiņā, jo jautājums par dzīvojamo fondu kļūst arvien sāpīgāks.
Ogres pašvaldība saredz iespēju pirms septiņiem gadiem likvidētajās tuberkulozes slimnīcas telpās izveidot dzīvojamo fondu 150 personām. Tās pārstāve Dana Bārbale par telpām saka: “Ļoti labi pielāgojamas dzīvošanai ar bērniem. Ir vecāku istaba, jauniešu istaba, kur var ērti iekārtot gultu, galdu, rakstāmgaldu.”
Pašvaldība pēc VARAM pieprasījuma apkopojusi datus par novadā esošajām telpām, kurās, veicot remontdarbus, būtu iespēja izmitināt līdz pat 400 Ukrainas bēgļu. Tāpat novadā ir dzīvokļi un valsts īpašumi, kurus pašvaldība ir gatava pārņemt un atjaunot, ja valsts nāk talkā ar finansiālo atbalstu. Piemēram, lai pielāgotu dzīvošanai slimnīcas telpas, šī brīža remontdarbu aplēses ir 1.2 miljoni eiro. Savukārt, kā ReTV skaidro VARAM pārstāve Ilze Oša, šobrīd, vērtējot kopumā pašvaldību iesniegtos piedāvājumus, remontdarbiem finansējums nepieciešams teju 20 miljoni eiro. Tad tiktu nodrošinātas vietas 4800 bēgļiem. “Rēķinoties ar izmaksām, plus mīnus 320 eiro uz vienu personu. Dienesta viesnīcas, rehabilitācijas centri, pamatskolas ēkas - iespējamie varianti, kur varētu izmitināt bēgļus.”
Šādā scenārijā tuvāko divu mēnešu laikā pašvaldības varētu uzņemt vēl 700 cilvēku. Ogrē ReTV norāda, ka šobrīd visi pašvaldības esošie dzīvojamā fonda resursi izmitināšanai ir izsmelti. Bēgļu plūsma joprojām esot mainīga, taču jāgatavojas arī uzņemt ievainotās personas. Pašvaldībās saka - bēgļu jautājumu nevar skatīt īstermiņā, jo jau tuvākajā laikā tas būs vēl aktuālāks. Kā skaidro kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāve, ir novērojama tendence ka Ukrainas bēgļi Latvijā dzīvesvietu meklē tuvāk lielākām pilsētām. To skaidro arī ar plašākām darba iespējām. “Ja cilvēks vēlas pats sevi uzturēt, tad darba iespējas ir ārkārtīgi svarīgas. Lielākās pilsētās nodarbinātības iespējas ir plašākas. Ne tikai nodarbinātībā, bet arī pakalpojumu klāsts šādās vietās ir lielāks. Piemēram, valodu kursi,” norāda Evija Strupiša, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle.
Pēc VARAM sniegtās informācijas, piedāvājumu par pašvaldības ēku pielāgošanu bēgļu izmitināšanai galvenokārt iesniegušas tieši valsts pilsētas un novadi Pierīgā, kur salīdzinoši tuvu pieejami gan valsts, gan pašvaldību sniegtie pakalpojumi.
#SIF_NVZ2022
