Stādaudzētāji lēš, ka izmaksas šogad pieaugušas vismaz par 30 procentiem, bet palielināt produkcijas cenu šādā apjomā, visticamāk, neizdošoties. Samazināt apjomu gan neviens no uzrunātajiem negrasoties.
Piemājas saimniecībā “Dzērves”, kas jau 20 gadus nodarbojas ar tomātu audzēšanu, pirmie stādiņi iestādīti jau februārī. Kā ReTV atzīst “Dzērvju” saimnieki, izmaksas esot pieaugušas no 30-40%, tomēr - tāpat kā citus gadus - arī šogad tomāti augšot visās septiņās siltumnīcās. “Neskatoties uz visu apkārtējo situāciju un dārdzību, ja cilvēks strādā, ir kāds uzņēmums, atkāpes jau nav. Mēs strādājam neatkarīgi ne no cenu kāpuma, ne no ģeopolitiskās situācijas,” uzsver Evita Gūtmane, piemājas saimniecības “Dzērves” saimniece.
Palielināt produkcijas cenu gan, visticamāk, šādā apjomā nevarēšot, tomēr bažas par realizāciju īsti neesot. Arī “Kimjāņu” siltumnīcu saimniece Dagnija Kima piekrīt, ka izmaksas ir cēlušās, jo dārgāka ir gan kūdra, gan podiņi, kas nepieciešami stādu audzēšanai, tomēr mazāk puķu stādu gan tāpēc nebūšot. Cenas augiem gan, visticamāk, nākšoties palielināt. “Situācija pasaulē ir tāda, kāda tā ir. Pirmās dienas bija tā, ka nezini, kā celties augšā un strādāt tālāk, bet citu variantu jau nav, kā optimistiski uz to visu skatīties un cerēt, ka viss būs labi.”
Arī stādaudzētavā “Dimzas” pavasara darbi sākušies. Saimnieks teic, ka pašreiz neesot īsti vietas ne optimismam, ne pesimismam, jo augi negaida ne kad beigsies pandēmija, ne kad beigsies karš. Lielākās bažas esot par kūdru. Pašreiz audzētāji izmanto Latvijā ražoto kūdru, bet tās nākotni apdraudot Eiropas “zaļā politika”. “Tajā mirklī, kad izslēdzam no pašu aprites jeb ražošanas vienu no šiem produktiem, šajā gadījumā kūdru, mums tā kaut kur ir jāatrod. Vienīgie ievedēji, arī ekonomiski izdevīgākie, bija Ukraina un Baltkrievija. Šobrīd tas viss automātiski atkrīt, līdz ar to - tas ir viens nopietns arguments sarunās ar Eiropu par šiem noteikumiem,” norāda Andrejs Vītoliņš, stādaudzētavas''Dimzas'' saimnieks, Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs.
Kā skaidro Vītoliņš, lai šogad izdzīvotu, ražošanas izmaksas jāsamazina līdz minimumam, bet pārdošanas cena jānotur vismaz pašreizējā līmenī. Augļu koku audzētājiem tas gan esot mazliet vienkāršāk, jo stādi tirgošanā nonāk tikai pēc vairākiem gadiem.
#SIF_NVZ2022
