Turpinoties pārejai no fosilā energoresursa uz atjaunojamo, Latvijas siltuma ražotāji vēlas panākt šķeldas eksporta ierobežošanu. Viņuprāt, tas ļautu sabremzēt strauji augošo cenu kāpumu šķeldai, tādējādi dramatiski nepacelt apkures tarifus nākamajā sezonā. Pēdējā laikā pieprasījums pēc šķeldas esot palielinājies gan vietējā, gan eksporta tirgū.
Bauskas pilsētā jau sesto gadu siltuma ražošanā pamatā tiek izmantota šķelda, bet diennakts vidējai temperatūrai, noslīdot zem mīnus viena grāda, papildus tiek kurināts ar gāzi. Kā ReTV skaidro “Bauskas siltuma” vadītājs, šķeldas cena jau februārī pieaugusi no 20 uz 24,5 eiro par MWh, bet šomēnes jau sasniegusi 27, 5 eiro par MWh. “Pamatiemesls ir degvielas cenas kāpums. Otrs faktors ir šķeldas ražošanai vajadzīgā izejmateriāla cenas pieaugums, jo ir paaugstinājusies cena lielajiem šķeldas patērētājiem, līdz ar to mazie vairs nevar nopirkt par tādu cenu, kāda bija iepriekš,” saka Ilmārs Rūsis, PSIA “Bauskas siltuma” valdes loceklis.
Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijā uzskata, ka cenas kāpumam šķeldai ir pamats, tomēr sadārdzinājums nebūtu tik liels, ja tā netiktu eksportēta. “Ir kaut kādas iezīmes, ka cena varētu kāpt, bet tas nenozīmē, ka tā dubultojas vai trīskāršojas, salīdzinot ar to, ko mēs pirkām pirms tam. Mēs gribētu vērsties gan pie valdības, gan pie vietējā resursu turētāja, palīdzēt šo lietu noregulēt, sabalansēt tā, lai mēs nākamziem nenosaltu, lai iedzīvotāji spētu par siltumu samaksāt, nevis kāds uz tā pelnīs, valsts beigās par to kompensē,” pauž Ina Bērziņa-Veita, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētāja.
Uzņēmuma “Aizkraukles siltums” vadītājs uzskata, ka šķeldas eksporta ierobežošana būtu pieļaujama, bet tikai īstermiņā. “Ja mēs kaut ko sākam ierobežot, tad vienmēr sākās kaut kādas pretreakcijas. Ir tik daudz, kā mēs varētu palīdzēt, lai viņi šo šķeldu atstātu šeit. Ja gāzes cenas šobrīd ir tādas, kādas ir, tad skaidrs, ka šķeldai būtu jāpaliek visai šeit, bet, ja nākotne kaut kādu iemeslu dēl cenas atkal iet lejā, tad - kur viņi liks to šķeldu? Ir jāeksportē,” saka Edgars Bricis, PSIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis.
Ekonomikas ministrija no komentāriem pašreiz atteicās, jo šāds jautājums neesot ministrijas dienaskārtībā, bet, ja siltuma ražotāji šādu priekšlikumu oficiāli iesniegšot, tas tikšot izskatīts. Tikmēr Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs rakstiskā komentārā skaidro, ka, neraugoties uz cenu kāpumu, šķelda tik un tā esot lētākais kurināmais. Enerģētiskās koksnes resursi pārsniedzot apjomu, kas nepieciešams, lai pilnībā nodrošinātu nepieciešamās siltumenerģijas ražošanu. “Latvijas enerģētiskās šķeldas eksports tiek lēsts ap 800 000 tonnu gadā. Tiek eksportēts pamatā uz Lietuvu, Igauniju, Zviedriju un Dāniju. Šķeldas cenas strauji sāka augt pagājušā gada rudenī. Tam par iemeslu bija vairāki faktori: Baltkrievijas šķeldas importa apstāšanās, strauja šķeldas pieprasījuma augums eksporta tirgos, nepietiekama šķeldas izejmateriāla ražošana pagājušajā vasarā,” norāda Didzis Palejs, Latvijas Biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs.
Patlaban uz atjaunojamajiem energoresursiem pārgājuši vairāk nekā 60% siltuma ražotāju, iegūstot aptuveni 8000 MWh siltuma. Lai vēl vairāk stiprinātu energo neatkarību, jau aprīlī pašvaldībām būs pieejami vairāk nekā 68 miljoni eiro katlu māju pārslēgšanai uz atjaunojamajiem energoresursiem.
#SIF_NVZ2022
