Pirms vēlēšanām vairākas partijas vēlētājus biedēja, cik liels pašlaik ir izveidojies valsts ārējais parāds un ka vēl mūsu bērniem un mazbērniem nāksies par to maksāt. Raizes pauduši arī pašreizējie politiķi valdībā, tajā skaitā Finanšu ministrijā. Aizņēmušies pašlaik tiešām esam vairāk kā jebkad. Bet būtiski, ka arī mūsu valsts iekšzemes kopprodukts ir ievērojami audzis.
Latvijas ārējais parāds šobrīd sasniedzis 16 miljardus eiro, vēl pirms trīs gadiem bija 11 miljardi. Lai gan pieaugums ir ievērojams, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss ReTV skaidro: būtiski, cik liels šis parāds ir pret valsts iekšzemes kopproduktu.
Šogad valsts ārējais parāds sasniedz aptuveni 42% no iekšzemes kopprodukta. Ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš ReTV norāda – satraukties vajadzētu, ja parāda apjoms sasniegtu 60 līdz 70%. Svarīgi ir arī tas, ka Latvijai šobrīd kreditētāji uzticas. Salīdzinājumam – 2007./2008. gada krīzē šāda uzticība nebija. “ Šobrīd lielākais izaicinājums varētu būt procentu likmju kāpums, kas nozīmē, ka apkalpošanas izmaksas ar laiku, pārfinansējot parādsaistības, dzēšot vecās obligācijas un izlaižot jaunas, mums augs, un tas nelielu slogu mums papildus radīs budžetā. Bet līmenis, par kuru mums būtu jāsatraucas – nē, mēs esam arī daļa no eirozonas. Līdz ar to arī kādas finanšu tirgu svārstības, kas mums varētu liegt pieeju finanšu tirgiem, neļautu pārfinansēt, neredzu tādas tuvākajā laikā.”
Valstu gadījumā šo parādu apmaksa notiek citādāk nekā kredītu apmaksa mājsaimniecībām. Valstis, izdodot vērtspapīrus, līdzekļus pārsvarā aizņemas starptautiskos tirgos. Par aizdotajiem līdzekļiem noteiktā termiņā maksā vien procentus. Nils Sakss: “Pēc desmit gadiem, ko tad mēs darām? Mēs aizņemamies atkal, lai to iepriekšējo miljardu atdotu. Gudri tas saucas – pārfinansējam. Tā mēs pārfinansējam, pārfinansējam, pārfinansējam, mūsu bērni, mazbērni. Valsts nekad neatdod, tur ir tā atšķirba, bet iekšzemes kopprodukts aug, līdz ar to tā summa, ja mums tagad tā liekas liela, tad pēc 100 tā būs praktiski nulle.”
Pēdējos gados valsts galvenokārt aizņēmusies, lai risinātu pandēmijas radītās sekas. Pašlaik nākas risināt energokrīzes jautājumus. Kā uzsver ekonomists Mārtiņš Āboliņš, pašlaik Latvijai būtiski investēt, lai kļūtu enerģētiski neatkarīga un ārējais parāds strauji neaugtu.
No Eiropas Savienības valstīm lielākais ārējais parāds ir Grieķijai, Itālijai un Portugālai. Piemēram, Grieķijā tas šogad jau sasniedz 180% no Iekšzemes kopprodukta. Tikmēr mazākais ārējais parāds ir Igaunijai, Bulgārijai un Luksemburgai. Lai arī Latvijai šis parāds ir salīdzinoši mazs, ietekme uz katru Latvijas iedzīvotāju ir un būs. Un šobrīd lēšams, ka valdībai nāksies aizņemties vēl, lai risinātu ekonomisko krīzi, kuras pīķis gaidāms gada nogalē un nākamā gada sākumā.
