Labu dronu pilotu ir ļoti maz. Sevišķi Latvijā

Ogres Valsts ģimnāzijā norisinājās “Dronu diena”. Skolēni varēja iepazīties ar droniem, uzklausot speciālistu stāstus par to nepieciešamību, kā tie darbojas un kāpēc tie šobrīd ir tik aktuāli. Tāpat notika dronu demonstrācija. Jaunieši paši varēja izmēģināt pilotēt dronus, ko, iespējams, viņi vairāk varēs darīt jau nākamajā mācību gadā skolā. 

“Šis konkrētais drons ir savākts pilnīgi Latvijā. To var savākt, teiksim, pusstundas laikā, ja cilvēks ir detaļas sagatavojis un “piešāvis roku”, uz vienu dronu aptuveni aiziet 30, 40 minūtes, lai to samontētu,” saka uzņēmuma LV-TEH pārstāvis Uģis Svirido.

Šis bija tikai viens no droniem, ar ko varēja iepazīties jaunieši “Dronu dienā” Ogres Valsts ģimnāzijā. Doma par šādu pasākumu radās pašvaldībā, redzot dronu būtisko nozīmi karā Ukrainā. Pasākuma mērķis ir novada jauniešiem izveidot interešu izglītību dronu modelēšanā un pilotēšanā. Ogres Valsts ģimnāzijas pārstāve Anete Ezeriete: “Divās jomās, man gribētos teikt. Viena ir tehniskā jaunrade jeb dronu būvniecība, iespējams, labošana, tehniskā puse. Un otra ir dronu pilotēšana. Tas ir projekts, pie kā mēs cenšamies ar sadarbības partneriem nonākt, lai jauniešiem būtu tāda iespēja apgūt šobrīd visstraujāk augošo tehnoloģiju.”

Uzņēmumi, kas darbojas nozarē, šādu iniciatīvu vērtē pozitīvi. Kā atzīst uzņēmuma LV-TEH pārstāvis Uģis Svirido, par dronu efektivitāti var pārliecināties karā Ukrainā. Tāpat viņš uzsver, ka Latvijā jauniešus iepazīstināt ar droniem vajadzēja jau labu laiku atpakaļ, priecājās, ka beidzot tas sākts darīt. “Labu pilotu ir ļoti maz. Sevišķi Latvijā. Un tagad vairāk un vairāk cilvēku sāk interesēties, arī tostarp zemessargi. Bet tie jau ir, teiksim, pieauguši cilvēki, bet tomēr kā visi līdz šim parāda, ka jaunieši tomēr ir labāk piloti. Asāka reakcija. Arī tas, ka viņi biežāk spēlē videospēles, jo dronu vadība ļoti nemaz neatšķiras no video spēļu spēlēšanas.”

Dronu prezentācijas laikā atklājās, ka ir vairāki jaunieši, kuri jau māk vadīt dronus un dažiem pat tādi jau ir mājās. Piemēram, Mārtiņš Ķēniņš jau piecus gadus nodarbojas ar sporta dronu vadību. “Man tas nozīmē visu. Citi domā, ka es jau piedzimu ar dronu pulti rokās, bet tā noteikti nav. Es iepazinos ar droniem 2019. gadā, kad sāku iet pulciņā. Un tas man pavēra plašas iespējas, skatoties uz dzīvi, kas ir sporta droni, kas ir droni. Un man iepatikās. Un tagad jau esmu nonācis līdz tādam līmenim, ka piedalos sacensībās, stādu un rādu pasaulei, Latvijai labus rezultātus.”

Savukārt 11. klases skolnieks Nauris Pinne, kas par droniem zina nedaudz, jo pašam tāds ir mājās, atzīst, ka pasākumā daudz ko jaunu uzzinājis, arī gribētu pilotēt dronu. 

Paredzēts, ka interešu izglītība dronu modelēšanā un pilotēšanā varētu tikt ieviesta novadā līdz ar jauno mācību gadu.