Kurzemes mežos atrod Otrā pasaules kara laika liecības

“Attaisījām to vāku vaļā. Tad jau parādījās palags. No sākuma jau nesapratu, ka palags, domāju, ka karogs, kaut kas tāds,” Andris atceras dienu, kad kopā ar draugu viņa mežā Brocēnu novada Remtes pagastā ar metāla detektoru uzgāja neparasto atradumu – munīcijas kasti, kuras saturs liecināja, ka tā piederējusi kādam no Latviešu leģiona 19. divīzijas. Tur bija karte, divīzijai adresēta Kārļa Dēnica pavēle 1945. gada 1. maijā, kurā paziņots, ka vadonis Hitlers ir miris varoņa nāvē, bet karavīrus aicina turpināt pretošanos.

Visticamāk, ka kaste Remtes mežā ierakta 1945. gada maija sākumā. Tai laikā šai pusē notika pēdējās kaujas Kurzemē, atradās arī Latviešu leģiona 19. divīzijas štābs. Līdzās dokumentiem kastē atradās arī daudz personīgu mantu, kas raksturo arī pašu personu. Piemēram, dienasgrāmatas pirmajā lapā ierakstīts Aleksandra Čaka dzejolis “Miglā asaro logs”, ielikta arī nauda - gan reihsmarkas, gan červonci, fotofilmiņas, formastērpa uzšuves, šūšanas piederumi.

Munīcijas kastē bija ievietoti arī higiēnas priekšmeti – zobu birste un dozīte, kurā atrodas zobu tīrīšanas līdzeklis, kas savu smaržu ir saglabājis joprojām.

Par atradumu ieinteresējies ne viens vien kolekcionārs. To apskatīja arī Latvijas Kara muzeja speciālisti. Kā vērtīgāko viņi atzīst Dēnica pavēli. Nevis tās saturu, bet to, ka tā adresēta 19. divīzijai, jo par to ir saglabājies maz liecību. Retums ir arī šāda vienota priekšmetu kopuma atrašana. Lietas ir tik ļoti cietušas no mitruma un rūsas, ka muzejs nevar garantēt veiksmīgu restaurāciju un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tāpēc izlemts par katru no priekšmetiem veidot digitālo kopiju.

Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis saka: “No tām var veidot šo dokumentu nosacītas kopijas, kas muzejam var noderēt. Ņemot vērā šo memoriālo vērtību, daļu no šiem dokumentiem mēs paņemsim muzeja krājumā. Tīri, kas mums vēlāk noderēs informācijai par šo personu, gan 19. divīziju kā tādu.”

Kastē atrastais dzīves gājuma apraksts liek domāt, ka tā piederējusi Andrejam Apsītim. Viņa tēvs Hermanis Apsītis no 1934. – 1940. gadam bijis Latvijas tieslietu ministrs, cietis no represijām un nogalināts 1942. gadā. Savukārt par dēlu Andreju pašlaik ir skopas ziņas.

Jānis Tomaševskis: “Ir zināms, ka viņš ir nodzīvojis līdz 1996. gadam un miris ir Rīgā, bet šis pārējais posms no kara beigām līdz viņa nāves dienai vēl būtu pētāms. Būtu lieliski, ja varētu atrast arī viņa radiniekus.”

Andris atzīst, ka pagaidām atradums paliks viņa personīgajā kolekcijā.