“Kurtuvē” pirmizrādi piedzīvo iestudējums par lietu nenosaukšanu vārdos

Kamēr Valmieras teātra ēkā notiek plaši pārbūves darbi, kolektīvs iekārtojies “Kurtuvē” – bijušajā katlu mājā. Tur aizvadīti jau vairāki meģinājumi, bet šodien piedzīvota arī pirmizrāde. Iestudējuma “Vārds” ģenerālmēģinājumu apmeklēja arī ReTV. 

Kādā mazpilsētā Norvēģijā pie savas ģimenes kopā ar savu draugu ierodas jauna sieviete. Viņa ir grūtniecības pēdējā mēnesī, par ko vecākiem ir pārsteigums, arī bērna tēvu viņi nepazīst. 

Dialogi ir saspringti, un varoņi viens ar otru īsti nesarunājas. Iestudējuma “Vārds” režisors Reinis Suhanovs skaidro, ka tāds arī ir lugas vēstījums – par lietu nenosaukšanu vārdos. “Esam spiesti just vai redzēt to kā savu komunikāciju. Kuros brīžos noklusējam, kuros – nē. Esam mēģinājuši veidot un sakāpināt līdz tāda absurda humora līmenim, ka tajā brīdī, kad vairs nav nekā, par ko sarunāties, tad ir šis – ārā līst, ilgs klusums.”

Par attiecībām starp topošo māti un tēvu lomu atveidotāji komentē – lielajai dzīvei viņi nav īsti gatavi un nezina, ko ar to iesākt. Valmieras teātra aktieris Sandis Runge: “Tās bija diezgan normālas, ordināras attiecības līdz ne pārāk vēlamai grūtniecībai. Bija kaut kāda izmisīga cerība, braucot pie draudzenes vecākiem, vismaz puisim, bet tā lēnu garu aplauzās.”

Valmieras teātra aktrise Ieva Estere Barkāne atzīst: “Jo vairāk mēs ar to materiālu dzīvojām, jo vairāk sapratām, cik ļoti parasts, vienkāršs, ikdienišķš pāris tas ir. Viens otru savā ziņā arī mīl, un tās attiecības nemaz nav tik ačgārnas un absurdas.” 

Šī ir pirmā izrāde, kuru apmeklētājiem rāda Valmieras teātra pagaidu mājvietā “Kurtuvē”. Lai arī vide mainot mēģinājumu ritmu, trupa uzskata, ka darbam atmosfēra šeit ir patīkama. Suhanovs: “Mēs sākām mēģināt bijušajā santehnikas veikalā, pēc tam mēģinājām teātrī, šeit tikām pēdējā brīdī. Tā nozīme ir tāda, ka šeit telpa skan citādāk, jo ir ļoti plaša, liela. Šeit tiek apkurināts ar elektrību, tātad ir ventilators, kas dūc.”    

“Kurtuve”  ir nākusi par labu gan darbam, gan režisoriem, kas nākotnē vēlēsies kaut ko iestudēt. Tas ir iedvesmojoši. Telpa iedvesmo,” saka Barkāne.