Pareizticīgie un vecticībnieki 19. janvārī svin Kunga Kristīšanas svētkus. Šoreiz tas noticis ar izmaiņām. Pie pareizticīgo baznīcas Rēzeknes centrā veidojās rinda, jo pēc iesvētītā ūdens dievnamā ievērojot distanci ielaida noteiktu skaitu cilvēku. Līdzīgi arī Krustpilī, kur uz svētku dievkalpojumiem salīdzinoši ieradās mazāk cilvēku.

Pareizticīgo draudzes pārzinis Krustpilī piekrīt vietējiem iedzīvotājiem un stāsta, ka šaipus tradicionālā iegremdēšanās ūdenī vairs nav tik populāra, ierobežojumu dēļ tā izpalikusi pavisam - kopīga ūdens iesvētīšana upēs vai ezeros nenotika, taču individuāli vai vienas mājsaimniecības iedzīvotāji drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcas draudzes pārzinis Toms Šiklovs pauž, ka primārais esot svētku dievkalpojums un ūdens iesvētīšana. “Ūdens tiek vienkārši iesvētīts šajās tvertnēs, un pēc tam cilvēki nāk un paņem. Mēs arī šogad īpaši daudz to nesvētīsim, lai izvairītos no tāda pārlieku cilvēku pieplūduma.”

Kunga Kristīšanas svētki arī vecticībnieku draudzēs tiks svinēti atšķirīgāk. Rēzeknes iedzīvotāji dažādos laikos varēja atnest un novietot lūgšanu nama pagalmā iesvētīšanai paši savu ūdeni. Draudze ir noslēgta, par svētku norisi vairāk uzzinām no aculieciniekiem un garāmgājējiem.

Viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem, kas vēstī par Kristus sprediķa sākumu ar grēku nožēlu, piedošanu un atdzimšanu jaunai dzīvei, gan par Dieva parādīšanos - Kunga Kristīšanas svētkiem ir vairākas galvenās nozīmes.

Lai tomēr pēc iespējas plašāks cilvēku loks varētu piedalīties lūgšanās, dievkalpojumos un ūdens iesvētīšanā, Rīgā dievnamos bija nodrošināta iespēja sekot līdzi svētku norisei arī attālināti.