No nākamā gada jārod risinājums, lai Latgales reģiona skolās turpinātu latgaliešu valodas apmācību, šodien Saeimas ārkārtas sēdē par godu Latgales kongresa dienai uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Viņš atzīmēja, ka pašreizējā informatīvā kara apstākļos svarīgi ir stiprināt arī masu mediju saturu, jo īpaši Latgalē. No 2017.gada darbojas Mediju atbalsta fonda programmas, kas nodrošina finansējumu satura veidošanai.
Kopā medijiem satura veidošanai novirzīti 14,7 miljoni eiro. No šīs summas Latgalei piešķirti 918 517 eiro. Turklāt Latgales mediji finansējumu saņem ne tikai no Latgalei atvēlētā finansējuma, bet arī no kopējā reģionālajiem medijiem paredzētā apjoma, kam jāpieskaita arī Covid-19 atbalsts un 2022.gada programma Latgales medijiem ziņu radīšanai kontekstā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Kultūras ministrs uzsvēra, ka pirmais Latgales kongress bija pagrieziena punkts ceļā uz neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts dibināšanu. Tas bija pirmais apliecinājums Latvijas valstsgribai. Viņa ieskatā, Latgales kongresa diena ir visai valstij nozīmīga Latvijas vienotības diena.
Puntulis savā runā pieminēja Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu 2022.-2027.gadam. Tā mērķis ir nodrošināt latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu.
"Darbs vēl tikai iesākumā, taču nupat top redzami arī pirmie augļi. Skaistākais no tiem - oficiāli apstiprinātais Latgales tumši zilibaltzilais karogs - pirmais no Latvijas vēsturisko zemju karogiem, kas turpmāk plīvos līdzās sarkanbaltsarkanajam Latvijas karogam," akcentēja kultūras ministrs.
Viņš skaidroja, ka pirmo reizi izsludināti arī Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" projektu konkursi vēsturisko zemju kultūras programmām. Pirms pāris nedēļām ir sākusi darboties Latvijas vēsturisko zemju tīmekļa platforma.
Puntulis atzīmēja, ka Kultūras ministrija turpina atbalstīt Latgales reģiona latviešu pašapziņu un stiprināt reģionālo identitāti ar ieguldījumu profesionālās kultūras pieejamībā - sniedzot atbalstu mūzikas un mākslas vidusskolām Rēzeknē un Daugavpilī kā kultūrizglītības un kultūrdzīves centriem, Daugavpils teātrim, koncertzālei "Gors" un izstāžu telpai "Rotko", arī regulārai grāmatu izdošanai latgaliešu valodā. Atbalstu saņem arī amatiermāksla - gandrīz 5000 dalībnieku no 250 kolektīviem šovasar ar Latgales karogu dosies uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā.
Kā ziņots, par atceres un atzīmējamo dienu Latgales kongresa diena noteikta 27.aprīlī, un tā iedibināta par godu 1917.gada 27.aprīļa Latgales latviešu kongresam un tā pieņemtajiem lēmumiem, kas bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu 1918.gadā.
Foto: Freepik; ilustratīvs
