Kultūras centriem trūkst vadlīniju, kā organizēt darbu

Septembrī tūkstošiem Latvijas amatiermākslas kolektīvu dalībnieku atsāks sezonu. Noteikumi ļauj pulcēties iekštelpās. Bet vēl šobrīd nav zināms, ar kādiem drošības pasākumiem jārēķinās gados jaunāko kolektīvu dalībniekiem.

Septembrī kultūras namos darbu atsāks amatiermākslas kolektīvi, bet vadlīniju, kā turpmāk darbu organizēt, joprojām nav, kas jo īpaši aktuāli ir namos, kur darbojas bērnu kolektīvi. “Mēs, protams, gaidām kaut kādas vadlīnijas no Kultūras ministrijas, lai mēs precīzāk zinātu, jo arī nav skaidrības par šiem bērniem, vai ar šiem pašiem testiem viņi var droši nākt uz tautas namu dziedāt vai dejot, vai mums būs vēl kādi citi ierobežojumi,” saka Dace Māliņa, Ķeguma tautas nama vadītāja.

“Ir dažas ziņas, ka, piemēram, bērni šobrīd nemācās mūsu izglītības iestādes, aizgājušas uz tālmācības skolām, jo nevēlas testus. Bet, kas notiks ar viņiem, kur viņi nodos testus, vai izmantos mūsu skolas laboratorijas vai kaut kā tas notiks. Bērnu kolektīvi vēl nav uzsākuši sezonu,” skaidro Anta Teivāne.

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) norāda, ka notiek darbs pie jauno norādījumu izstrādes. Bet šobrīd jāvadās pēc spēkā esošajiem noteikumiem, kas ļauj pulcēties kolektīviem gan ārtelpās, gan iekštelpās. “Šobrīd ir tā, ka Ministru kabineta noteikumos ir rakstīts, ka pavisam droši var pulcēties kopā un mēģināt visi, kas ir vakcinēti vai tiek, kas ir pārslimojuši, tiem nekādu ierobežojumu, telpās var pulcēties un mēģināt. Visi pārējie, tai skaitā arī nevakcinētie dalībnieki, var droši mēģināt ārtelpās, ievērojot piesardzības prasības - divi metri, kur ir iespējas, lietot arī sejas maskas,” skaidro Sarmīte Pavulena, LNKC Nemateriālās kultūras mantojuma nodaļas vadītāja.

ReTV uzrunātie kolektīvu vadītāji norāda, ka procentuāli lielākā daļa dalībnieku ir vakcinējušies un kolektīvi var uzsākt sezonu. “Viņi izprot un ļoti grib svētkus, visu to grib atpakaļ. Es neesmu īpaši aģitējusi to darīt, bet fakts bija tāds, ka satikāmies jūlija beigās uz mēģinājumu, un es konstatēju, ka man viens tikai trūkst,” pauž Evita Konuša, Ogres novada Kultūras centra (ONKC) jauktā kora “Grīva” vadītāja.

“Katrā kolektīvā ir kāda viena trešdaļa, kas ir uz jautājuma zīmes vai ir procesā, vai vēl pārdomā,” saka Anta Teivāne, Aizkraukles pilsētas kultūras centra vadītāja.

Sarežģītāka situācija ir, piemēram, teātriem, kur nākas pārdalīt pat lomas. “Tie ir lieli sarežģījumi teātra repertuāra plānošanā, tie ir aktieri, kuri aizņemti repertuārā, viņu vietā jāieliek citi. Tas nozīmē, ka bremzējas jauniestudējumi. Tie ir sarežģījumi, bet, paldies Dievam, ka viņu ir tik, cik ir. Uz mūsu 30 tie ir divi, tas nav tas trakākais,” saka Jānis Kaijaks, Ogres teātra režisors.

“Es domāju, ka pašā sākumā mūsu dežurants vai es pati kā vadītāja pārbaudu un pārrunāju ar vadītāju. Tomēr vadītājam jāuzņemas kaut kāda atbildība un norunājam, ka viņš ir atbildīgs par sava kolektīva dalībniekiem,” pauž Dace Māliņa, Ķeguma tautas nama vadītāja.

Kolektīvos tiek aicināti arī jauni dalībnieki, kuriem līdzīgi kā jau esošajiem būs jāsniedz informācija par to, vai persona ir vakcinējusies vai izslimojusi Covid-19.


Foto: Freepik