Trīs biezas grāmatas – tā izskatās Kuldīgas pieteikuma UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam drukātā versija. Tajās ir pastāstīts par unikālo pasaules kontekstā, piemēram, vienā ir apkoptas kartes, kurā redzama Kuldīga jau 1797. gadā.
Salīdzinot Fridriha Babsta Kuldīgas senāko karti ar jaunākām un situāciju mūsdienās, fiksētas hercogistes laika liecības. Kopumā apsekotas 93 ēkas. 36 no tām ir uzceltas līdz 18. gadsimta beigām, pilsētvidē ir joprojām. Teju pusē ir arī senais ēkas apjoms. Vizuālie materiāli, kas bija tajā laikā, rāda, ka vecpilsētā ir saglabājies arī ielu tīkls, laukumi, reljefs, ainavu veidojoši elementi, tiltiņi un ūdens tilpnes. Joprojām īpašo šarmu piešķir Alekšupīte, kas vijas cauri pilsētai, kā arī Ventas rumba.
Kuldīgas novada būvvaldes vadītāja, arhitektūras doktore Jana Jākobsone pauž: “Tā ir vienīgā pilsēta pasaulē, kas tik pilnīgi var pārstāvēt un atainot Kurzemes Zemgales hercogistes vairāk nekā 200 gadu ilgušo posmu. Kuldīga - tā pa īstam uzplauka hercogistes laikā, kurš ir daudz garāks pat par Krievijas ietekmi un Latvijas Republikas laiku.”
Skats noteikti vecpilsētā apstāsties arī pie hercoga aptiekas - Kurzemes hercogistes un Latvijas pilsētās senākā pilnā apjomā saglabājusies pildrežģu konstrukcijas ēka. Vienā no tās dzīvokļiem homeopāte Dace Gaile ierīkojusi savu ārsta praksi ne tikai telpas atjaunojot pēc tā laika tradīcijām, bet simboliski atdodot tās kādreizējo nozīmi.
Ārste Dace Gaile: “Man liekas, ka tā ir milzīga iespēja mums Latvijā sevi pieradīt. Es ar to ārkārtīgi lepojos. ”
Darbs pie nominācijas izstrādes aizsākās 2001. gadā toreizējā Kuldīgas mēra Edgara Zalāna laikā. Lai Kuldīga pierādītu savu gatavību būt šai sarakstā, sakārtots vēsturiskais centrs, izveidots tā apsaimniekošanas, saglabāšanas un attīstības plāns. Veidota sadarbība ar iedzīvotājiem, lai palīdzētu viņiem atjaunot savus īpašumus. Veikti arī vairāki zinātniski pētījumi. Nu Latvija pieteikumu iesniegusi starptautiskajai komisijai vērtēšanai..
Jāpiebilst, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā Latviju šobrīd pārstāv Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks. Pērnā gada sākumā Latvija iesniedza izvērtēšanai Grobiņas arheoloģiskā ansambļa nomināciju.
