Kuldīgā piespiež atļaut azartspēles

Ne viena vien pašvaldība Latvijā sastapusies ar problēmu, ka iedzīvotāji un deputāti balso pret jaunas azartspēļu vietas atvēršanu savā teritorijā, bet tiesa lemj citādi un azartspēļu uzņēmumiem jāļauj darboties. Tā tas noticis arī Kuldīgā. Kā šo situāciju risina Kuldīgā un vai atbalsts būs nesen valdībā pieņemtās “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam”?

Tiešām skumji! Kāda jēga bija vākt parakstus? Pilnīgs šoks! - tie ir tikai daži no cilvēku viedokļiem zem ziņas, ka pildot tiesas spriedumu, Kuldīgas novada dome spiesta izdot atļauju azartspēļu organizēšanai Kuldīgā, Adatu ielā 5. Ar iesniegumu par jaunas pašizklaides vietas izveidi Kuldīgā uzņēmuma “LVBet” pārstāvji Kuldīgas novada pašvaldībā vērsās 2019. gada janvārī. Lai pašvaldība spētu pamatot, ka šāda vieta radīs sabiedrības interešu aizskārumu un atļaujas izsniegšanu atteikt, tā rīkoja arī iedzīvotāju aptauju. No teju no 900 derīgām anketām 98% iedzīvotāji bija pret jaunu spēļu zāli. Uzņēmums atteikumu pārsūdzēja, pēc gandrīz divus gadus ilgušas tiesvedības Augstākā tiesa, pamatojoties uz likumdošanu, lēma par labu azartspēļu uzņēmumam. “Mēs esam gājuši soli tālāk, šobrīd apspriešanā ir Kuldīgas lokālplānojums, ar lokālplānojumu visā teritorijā mēs nevaram aizliegt, bet vismaz lokālplānojuma teritorijā Kuldīgas vecpilsētā un ne tikai, arī aizsargjoslā. Līdz ko stāsies lokālplānojums spēkā, tā azartspēles nebūs atļautas,” saka Inga Bērziņa Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja.

Minētā Adatu ielas teritorija atrodas vecpilsētas aizsargjoslā, bet vecpilsētā jau ilgus gadus šobrīd darbojas viena spēļu zāle. Vecpilsētas lokālplānojumu plānots apstiprināt līdz gada beigām, tomēr pēc tā stāšanās spēkā azartspēļu zāles atbilstoši normatīvajiem aktiem vēl varēs darboties piecus gadus. Jāteic gan, ka sākotnējo projektu SIA “LVBet” iecerētajā vietā vairs nevarēs īstenot, jo tajā darbojas cits uzņēmējs. Viņš darbosies tās pašas teritorijas citā vietā. Pats uzņēmums gan televīzijai atteicās skaidrot savus tagadējos plānus. “Kamēr atvērsies šī zāle, tas vēl ir garš process, proti - iesniegs būvniecības dokumentāciju, tādas nav, ir ideju līmenī, tad zināsim, ir būvprojekts vai apliecinājuma kārta. Varam kā pašvaldība tikai zīlēt, kas tur ir paredzēts,” saka Uģis Gauja, Kuldīgas novada pašvaldības Administratīvās nodaļas jurists.

Valdībā nesen apstiprinātajās “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam” kopumā ir 47 pasākumi, kas palīdzētu aizstāvēt sabiedrības intereses. Programmas izstrādātājs Finanšu ministrija atzīst, ka šādu situāciju gan pamatnostādnes risinās daļēji. Tās neparedz pilnīgu azartspēļu aizliegumu pašvaldību teritorijās, bet palīdz, piemēram, ierobežot darba laiku, reklāmu, paaugstināt zāļu apmeklētāju vecumu.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks ir gandarīts, ka beidzot ir pamatnostādnes, kas arī nozarei ievieš skaidrību, kā varēs strādāt ilgākā laika posmā. Bet viņš uzskata, ka minētā problēma nav atrisināta, jo valsts likumdošana azartspēļu biznesu atļauj, bet pašvaldības var atļauju arī neizsniegt.

Arnis Vērzemnieks arī atzina, ka šobrīd spēļu zāļu skaits Latvijā samazinās, toties pieaugot piekrišana azartspēlēm internetā, kur Latvijā aptuveni puse darbojas nelikumīgi.


Foto: Freepik