Nepilna gada laikā astoņgadīgā Zlata no Ukrainas, kura mācās Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā, ir apguvusi latviešu valodu tādā līmenī, ka saprot visu un arī runā vienkāršos teikumos. Turklāt ar savu neatlaidību ir kļuvusi par vienu no labākajām skolniecēm skolā. 

Otrklasniece Zlata Rohova ir ukrainiete, kura Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā sāka mācīties pērnā gada septembrī. Bet jau mācību gada nogalē tika aicināta uz pateicības pasākumu novada labākajiem skolēniem. Pēc sveikšanas Zlata atzinās, ka bija ļoti uztraukusies, vai kas nesajuks. Vēl vairāk viņa bija uztraukusies tai dienā, kad pirmo reizi vēra vaļā Latvijas skolas durvis, jo ne vārda nezināja latviski. Nu viņa par abiem saka – nebija par ko uztraukties, viss ir labi.

Zlata stāsta: “Man patīk, kā pret mani attiecas, man tas ļoti patīk, neviens mani neapvaino, ar visiem varu spēlēties, man te ļoti patīk. Es vienkārši mācījos, atkārtoju vārdus, es tos pierakstīju, pēc tam mājās atkārtoju, tā es sapratu un sāku sarunāties latviski.”

Zlatas klasesbidri par viņu teic - Zlata ir draudzīga, ātri sadraudzējas ar citiem, savukārt viņas skolotāja Liene Kaltniece saka – uzņēmām, cik labi vien varējām. Zlatas radinieki joprojām ir Ukrainā un šīs divas pasaules atainojas viņas zīmējumos. Meitene ar neatlaidību ļoti ātri apguvusi latviešu valodu, vēl ir izteikšanās grūtības, bet saprot visu. Zlatas skolotāja Liene stāsta: “Gada laikā, viņi brīvi, tekoši, ar izteiksmi lasa. Pārbaudes darbus viņa jau raksta tādā līmenī, kā rakstām mēs. Ir uzdevumi, ko es viņai nedodu, ja tur jāievieto vārdi kādos tekstos, viņa nesaprot, vēl īsti, bet vārdiņus, kuri ir īpašības vārdi, lietvārdi, darbības vai visas vārdšķiras, viņa zina, latviešu, matemātika, viņa ir ļoti gudra. Visos pasākumos piedalās, korī viņa dzied.”

Turklāt Zlata mācās divās skolās. Kad mācības beigušās te, pēcpusdienā tās turpinās attālināti skolā Ukrainā. Viņa neslēpj, ka Latvijas skola patīkot labāk. Zlata ir no Kijivas, jau kara sākumā ar mammu pārcēlušās uz drošāku vietu Ukrainas rietumos. Bet šeit nonākušas, jo mamma iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras programmā, kuru īsteno Kuldīgā. Viņa ir ļoti pārsteigta, cik ātri Zlata iejutusies Latvijas skolā un cik īsā laikā sasniegusi labus rezultātus. Zlatas mamma Jevgēņija Kiriļenko atzīst: “Manas pirmās domas – tas viņai ir iedots kā bonuss, jo viņa ir ukrainiete, bet tad es padomāju un sapratu, ka tas ir viņas smagais darbs. Viņa onlainā mācās arī ukraiņu skolā, un tur es varu palīdzēt, pakontrolēt, bet latviešu skolā es nevaru, jo es vēl nezinu valodu, es to mācos. Viņa ir tā, kas visu procesu izdara viena. Es lepojos ar viņu, es domāju, ka viņa to ir pelnījusi.”

Zlatas mamma arī neslēpj, ka meita bieži iet uz bibliotēku un daudz lasa, arvien vairāk izprot vidi ap sevi un latviešu mentalitāti.