Dedzinātāju svētki ir sākušies - ar ironiju nosaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš. “Gandrīz 30 gadus katru pavasari lielākā vai mazākā apjomā svētki mūs apciemo,” viņš piebilst.
Šī ir pirmā reize trīs gadu laikā, kad pērnās zāles dedzināšanas pirmais gadījums reģistrēts Vidzemē. 2018. un 2019. gadā tas bija Kurzemē, pagājušogad Rīgā, Lucavsalā, bet šogad - 27. februārī Ainažos.
VUGD Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš: “Arguments, ka tā ir pareizākā zemes kopšana, labs mēslojums zemei, iet bojā nevajadzīgi kaitēkļi, un vēl ir pilnīgi absurdi un dumji. To saka ne tikai ugunsdzēsēji, bet cilvēki, kas labi pārzina dabas lietas, kukaiņus. Ļaunums tiek nodarīts ļoti liels.”
Dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka - tas ir aplams pieņēmums - tā ReTV Ziņām saka arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis. Ja kūla ir nodedzināta dažu kvadrātmetru platībā, tad kukaiņi atgriežas ātri, taču, ja tie ir hektāri, tad vien pēc divām nedēļām.
Gadu no gada vairākas kūlas dedzināšanas teritorijas paliek nemainīgas - norāda VUGD. Dedzināšanas rezultātā pazūd sliekas, kas rada augsnes auglību un nodeg augi, kas dīgst no sēklām, tādējādi augsnes atjaunošanās process ir ļoti ilgs.
Voldemārs Spuņģis, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks: "Tur daudz apdeguši kukaiņi, gliemeži, daudzkāji - tā ir barības bāze līķēdājiem. Ja vienreiz nodedzina kūlu, tad lielu izmaiņu nebūs, bet, ja to dara regulāri, tad augsne veidojas ļoti, ļoti lēni. Piemēram, lai izveidotos auglīga augsne, ir vajadzīgi pārsimts gadi. "
Pagaidām ir pāragri teikt, ka cilvēki ir palikuši prātīgāki un kūlas dedzināšana būtu mazinājusies. Aizvadītajā gadā pērnās zāles degšanu VUGD dzēsa mazāk nekā ierasts – tas saistīts ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Kūlas ugunsgrēkus lielākoties izraisa nevis bērni izklaides dēļ, bet cilvēki ar jau lielu dzīves pieredzi un pat sirmglavji - norāda Jānis Skrastiņš.
Pagājušajā gadā kūla dega teju 1400 reizes, bet gadu iepriekš - divas reizes biežāk. Jāpiebilst, sods par kūlas dedzināšanu fiziskām personām ir no 280 līdz 700 eiro.
