Pandēmijas laikā, pieaugot sociālajai spriedzei, daudzi saskārušies ar psiholoģiska rakstura problēmām. Nav mazums gadījumu, kad cilvēkam ir iestājusies jau tik liela depresija, ka bijušas domas par pašnāvību. Lai gan ir pieejami bezmaksas valsts un pašvaldību atbalsta pasākumi, speciālisti novērojuši, ka bailes no nosodījuma nereti liek pie speciālistiem vērsties pēdējā brīdī.
Kāds daugavpilietis, kurš bija nonācis finansiālās problēmās, bija zaudēts arī darbs, atzīst - spriedze un nomāktība bija radusies liela. Lai nenodarītu sev pāri, saka “paldies” savai ģimenei, kas no sliktajām domām palīdzēja novērsties. Pirms tam pats arī nebija aizdomājies par psihologa konsultācijām. “Svarīgākais, par ko es brīnos, ka pietika saprāta, lai skaidri liktu noprast, ka tas nav joks. Mani apstādināja, lika apsēsties, parunāja. Par laimi uz to brīdi ar to bija gana,” saka Jāzeps, kura vārds ir mainīts.
“Pirmkārt, vajag runāt un runāt iejūtīgi! Šeit nedrīkstētu lietot tādas frāzes, ka, nu, gan jau viss atrisināsies, gan jau viss būs labi. Nav labi, vienmēr ir jāiedziļinās un vienmēr jāuzklausa, kāpēc šādas frāzes cilvēks lieto,” pauž Irēna Žukovska, krīzes intervences speciāliste un psiholoģe.
Daugavpilietis norāda, ka ar līdzcilvēku atbalstu izdevās rast risinājumu savām finansiālajām problēmām. Ir atradis arī darbu. Nākamais solis, lai atgrieztos normālā dzīvē, bija vēršanās arī pie psihologa. “Pie kāda sarežģījuma, kad atkal jūtu, ka nav labi, sapratu, ka nevēlos atstāt to sevī, griezos pie psihologa. Tas nebija viegli, taču ar ģimeni visu nevar izrunāt. Covid-19 šoreiz palīdzēja – jo ir vieglāk uzrakstīt e-pastu un sarunāt sarunu Skype, nekā runāt dzīvē. Kad bija iespēja, aizgāju arī klātienē.”
Psiholoģe uzsver, ir vairākas pazīmes, kuras manot, radiniekiem un draugiem būtu jāpievērš cilvēkam pastiprināta uzmanība. “Varbūt cilvēks jau uzsācis kārtot savas lietas, raksta testamentu, dāvina savas mīļākās lietas, lūdz kādu parūpēties par suni. Meklē kaut ko internetā, krāj tabletes vai vēl kaut ko, tad ir jāvēršas pie speciālista.”
Situācijās, kad psiholoģiskā un sociālā palīdzība nepieciešama steidzami, bez maksas var vērsties arī krīzes centros. Arī Daugavpils Ģimenes atbalsta centrs ir saskāries ar gadījumiem, kad cilvēks jau ir tik noguris no savām problēmām, ka vairs neredz izeju no situācijas. “Tā nav, ka cilvēks atnāk un pasaka - es šodien mēģināju, vai man ir domas. Gada laikā kaut kur 70 gadījumi, un katrs otrais, trešais vismaz ir pieļāvis domu,” skaidro Daina Umbraško, Daugavpils Ģimenes atbalsta centra vadītāja.
“Pati par sevi tā kultūra mums ir vairāk tāda, ka mums jābūt spēcīgiem, jātiek galā, ka mēs nedrīkstam kaut kā sūdzēties, ka mēs esam stipra tauta, ka mēs izturēsim, bet nu - izturēt var, bet ar kādu cenu un cik ilgi?” saka Irēna Žukovska.
Jāatzīmē, ka arī Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem ārstniecības procesā sniedz iespēju apmeklēt līdz desmit valsts apmaksātām psihologa konsultācijām.
