Krievu valodas pedagogi gatavi pārkvalificēties

Pašlaik normatīvos nav noteikts, kādu valodu skolās ir jāapgūst kā otro svešvalodu. Teju puse mācību iestāžu valstī kā vienīgo variantu piedāvā apgūt krievu valodu. Iespējams, uz to mudina bērnu vecāki, sava loma arī tam, cik pieejami ir atbilstošas kvalifikācijas padagogi. Taču, iespējams, jau pēc četriem gadiem ceturtās klases audzēkņiem kā otro svešvalodu būs jāizvēlas kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Strenču pamatskolā mācības notiek latviešu valodā, taču skola īsteno arī mazākumtautību izglītības programmu. Skolas direktore Dace Gaigala ReTV atzīst, ka līdz šim vecāki nereti vēlējušies, lai bērni kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu, jo tajā runā ģimenē. “Mazākumtautību valoda ir sociāla un kultūras lieta ģimenē. Latvijas skolās jau sen bija jāpieņem šis lēmums.”

Dace Gaigala stāsta, ka Strenču pamatskolā jau šobrīd pietiktu kvalificētu speciālistu, lai atteiktos no krievu valodas, tās vietā piedāvājot apgūt vācu vai franču valodu. “Jebkurā gadījumā būtu domājuši par nākamā gada ceturto klasi un svešvalodu, kas nav krievu valoda.”

Skolotāja, kura pašlaik bērniem māca angļu valodu, labprāt pasniegtu arī franču valodu. Taču pedagoģe uzsver – par ieguldīto darbu vēlas saņemt arī adekvātu atalgojumu. “Šobrīd es to varētu darīt, bet būtu priecīga, ja man būtu lielāks atalgojums. Valoda nav vainīga, kā cilvēki veido politiku, jo mums tomēr ir liela krieviski runājošo kopiena,” saka Strenču pamatskolas angļu valodas skolotāja Barbara Dauvarte.

Tikmēr Trikātas pamatskolā, kurā pašlaik mācās 94 bērni, krievu valodas stundas ir vien nepilna slodze skolotājai Solvitai Strautiņai, tāpēc viņa māca arī citus mācību priekšmetus. Pedagoģe Solvita Strautiņa ReTV atzīst, ka ir gatava pārkvalificēties. 

Tikmēr skolas direktore Inguna Kondratjeva uzsver, ja pedagogam jāapgūst jauna valoda, būtisks jautājums, kurš par mācībām maksās. “Ja tā būs cita svešvaloda, tas nozīmēs, ka pedagogam vajadzēs profesionāli pilnveidoties. Tad jautājums, kurš mācības apmaksās, jo līdz šim bieži skolotājs pats sedz mācību maksu.”

Valsts izglītības satura centra vadītāja skaidro, ka skolām doti trīs gadi, lai pedagogi pārkvalificētos, gan arī piesaistītu pavisam jaunus svešvalodu skolotājus, kuri tikai tagad uzsāk studijas. Liene Voroņenko norāda, ka krievu valodas mācībspēku skaits samazināsies, bet krievu valodu aizvien varēs apgūt kā interešu izglītību. “Daļa no skolotājiem dosies interešu izglītībā, lai kāpinātu to bērnu skaitu, kas mācās šo valodu vēl papildus. Nedrīkstam aizmirst, ka mums ir izglītības sektora daļa, kas nodarbojas ar privāto izglītību.”

Jāpiemin, ka skolēni, kuri būs sākuši krievu valodas apguvi, to varēs turpināt. Izglītības un zinātnes ministrijas plāns paredz no krievu valodas kā otrās mācību valodas atteikties sākot no 2026./27. mācību gada. 


#SIF_NVZ2022