Uz Krievijas agresiju reaģē arī pasaules ekonomika - biržās jau tagad kāpj cenas naftai. Eksperti ReTV prognozē - cenas kāps arī pārtikai, elektrībai un citām ikdienā būtiskām precēm. Prognozēt, par cik tās kāps, šobrīd nav iespējams, jo lielu lomu noteiks arī tas, kādas sankcijas tiks piemērotas Krievijai.
Krievijas agresīvā rīcība jau šobrīd atstāj ietekmi uz globālo ekonomiku. G20 valstu sanāksmē tā tika atzīta kā viens no riskiem, kas apdraud ekonomikas atveseļošanu - šodien paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. To ReTV Ziņām atzīst arī “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. “Tas kavētu arī ekonomikas attīstību. Sliktākais scenārijs uz enerģētiku ir ne tikai augstās cenas. Ja redzam, ka nākamajā ziemā, iespējams, Eiropā būs jāierobežo energopiegādes, varētu redzēt pārtraukumus. Taupības nolūkos tas varētu būt sarežģīti - aizstāt Krievijas piegādes.”
Eiropai joprojām ir liela atkarība no Krievijas - 40% gāzes Eiropai piegādā tieši šī valsts. Lai arī Putins šodien apgalvoja, ka gāzes piegāde turpināsies, valstis aktīvi meklē veidus, kā mazināt enerģētisko atkarību. Potenciālais karš gāzes cenas paceļ jau šobrīd. Šis kāpums turpināsies. “Ja Krievija iebrūk Ukrainā, šīs sekojošās sankcijas, kuras visdrīzāk sekos, tad varam piedzīvot strauju globālo cenu kāpumu tam, ko līdz šim esam redzējuši. It īpaši naftas, dabasgāzes un elektrības cenās,” saka Agnese Buceniece.
Jau šodien - nepilnu diennakti pēc Putina paziņojuma par okupēto teritoriju atzīšanu par neatkarīgām valstīm - jēlnaftas cena pieaugusi par 25%. Šis kāpums turpinās. Londonas biržā “Brent” markas jēlnaftai šodien pirmo astoņu gadu laikā pietuvojusies 100 ASV dolāru par barelu robežai. Tomēr, kā ReTV norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, Latvijai šobrīd ekonomiskā krīze nedraud. Bažas ir par iespējamajiem naftas pārrāvumiem no Krievijas. Ja tādi būs, tad cenas turpinās pieaugt. “Naftas krājumi, ja pirms gada pasaulē bija augsti, tad pēdējā gada laikā tie ir strauji diluši. Tagad ir zemākie naftas krājumi pēdējo septiņu līdz deviņu gadu laikā.”
Dabasgāze šogad Eiropā ir būtiski augstāka nekā pēdējos piecos gados. Cenu ietekmē arī tas, ka pēdējos piecos mēnešos Krievija ir samazinājusi savu dabasgāzes eksportu uz Eiropu. Mārtiņš Āboliņš: “Jārēķinās ar lielākām apkures un elektrības, degvielas cenām. Tagad daļu kāpumu kompensē valdība, bet kopumā tas ir dārgi. Pēc aprēķiniem, ja šobrīd dabasgāzes, elektrības cenas paliek, mēneša līdz divu laikā, ja cenas neatgriežas normālākos līmeņos, tad importu sadārdzinātu par pusotru miljardu gada laikā.”
Par to, kā cenu kāpums ietekmēs Latviju, šobrīd neviens no ekonomistiem neņemas spriest. Arī Latvijas investīciju attīstības aģentūrā ReTV saka - jāsaprot sankciju apjoms, ietekmīgums, tikai tad varēs spriest par valsts ekonomikas attīstību.
