Teju divreiz vairāk mazturīgo iedzīvotāju nekā gadu iepriekš – tā par situāciju šobrīd saka Latvijas Pašvaldību savienībā. Tā kā sociālās palīdzības sniegšana maznodrošinātajiem ir pašvaldību kompetencē, tās sāk satraukties par spēju nodrošināt likumā paredzēto.
Mazturīgo iedzīvotāju skaits ir krasi pieaudzis: vismaz par 16 tūkstošiem, norāda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tagad mazturīgo ir vairāk nekā 40 000. To saista ar izmaiņām Sociālās palīdzības likumā, kas stājās spēkā šī gada sākumā. “Būtiski pieaudzis garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksātā finansējuma apjoms. Par vairāk nekā 80% pieaudzis šī pabalsta izmaksātā nauda. Protams, pieaug arī izdevumi mājokļa pabalstam. Šīs ir tās galvenās pozīcijas, kas šobrīd ir redzamas,” skaidro Ilze Rudzīte, LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos.
Tā kā arvien vairāk cilvēku iegūst maznodrošinātā statusu, LPS pauž bažas par naudu, jo pašvaldībām tās vienkārši var pietrūkt. Un atkal jau tiek cerēts uz valdības atbalstu. “Esam lūguši valdību, diemžēl neesam saņēmuši šo atbalstu, nodrošināt līdzfinansējumu, vismaz šiem obligātajiem GMI un mājokļa pabalstiem. Šobrīd ir apsolījums, ka tas tiks darīts ap 2023. gadu,” saka Ilze Rudzīte.
Tikmēr biedrībā, kas sniedz atbalstu mazturīgajiem, ReTV Ziņām atzīst – pēc palīdzības vēršas arvien vairāk cilvēku. “Ne tikai to šogad jūtam, arī pagājušajā gadā jutām. Cilvēkus ļoti biedē lielie rēķini, kas tūlīt nāks – siltumi, elektrības. Līdz ar to vairāk uztraucas pensionāri, vai ar mazo aldziņu tiks galā,” saka Dace Rēzija Rode, mazturīgo atbalsta centra “Dace” vadītāja.
Pašvaldībās gan ir atšķirīga pakalpojumu grozu un pabalstu kārtība. Tas nozīmē – arī risinājumi varētu būt dažādi. “Iespējas ir ierobežotas. Tas nozīmē, ka nākamā gada, domājot par jauno novadu sociālā atbalsta sistēmu, pašvaldībām droši vien jāpieņem diezgan smagi lēmumi par to, kāda būs šī atbalsta sistēma – ko var nodrošināt no sava budžeta, ko nevar,” pauž Ilze Rudzīte.
Mazturīgo atbalsta centrā vēl novērots – arī ģimenes un gados jaunāki cilvēki izjūt trūkumu. Covid-19 ierobežojumu dēļ rodas situācija, ka bērnam jāatrodas pašizolācijā, kas automātiski nozīmē – vecāki neiet uz darbu un nopelna mazāk.
