Krāsaini tērpi, smaidi un dejotprieks vieno 400 senioru dejotājus

36 senioru deju kolektīvi no visas Latvijas jau piekto reizi nedēļas nogalē vienojās divu stundu garā deju programmā Olainē. Senioru dejas, kas sauktas arī par Eiropas dejām, pēc Otrā pasaules kara radušās Vācijā. Latvijā pirmais šī žanra festivāls pirms 22 gadiem notika Salaspilī. 

Krāsaini tērpi, smaidi un dejotprieks vieno ap 400 dejotāju, kuri jau piekto reizi pulcējās senioru deju lielkoncertā “Deju virpulī” Olaines Mežaparkā. Dejotāju vidū lielākoties sievietes vecumā, kad dejas solis vairs nav tik raits kā jaunībā, bet dejotprieks vēl nav zudis. “Šeit ir kustībā. Es vēl aizvien strādāju, tad man nav visu laiku mājas-darbs, bet ir arī dejošana. Ir mēģinājumi, mēs braucam uz koncertiem. Ir izbraukumi, vismaz nesēžu mājās,” saka Salaspils kultūras nama senioru deju kolektīva “Madaras” dalībniece Vizma Sīle.

Pirmais Eiropas senioru deju festivāls Latvijā noticis Salaspilī. Jau piekto reizi dejotājas uzņem Olaine. Kā ReTV stāsta pasākuma organizatore Regīna Grebežniece, šis deju žanrs Latvijā ienācis pirms 22 gadiem, bet radies krietni senāk Vācijā. “Pēc kara vīriešu bija maz. Sievietes gribēja dejot, tad nu viņas stājās aplītī. Staigāja pa labi, pa kreisi, uz vidu, atpakaļ, apgriezās. Sanāca dejas.”

 Mūsdienās horeogrāfija arī šī žanra dejām esot mainījusies. Deju raksti tiekot veidoti mazliet sarežģītāki, dažos kolektīvos esot ne tikai dāmas, bet arī pa kādam kungam. Visbagātākais ar kungiem ir Krāslavas novada Indras pagasta senioru deju kolektīvs “Labvakar”.

Kolektīvu lielums skaitliski esot visai dažāds. Arī dejotāju vecuma amplitūda esot visai liela, jo nereti kolektīvā dejo visi, kas nu pagastā vēl palikuši. Tomēr lielajiem pilsētu kolektīviem esot kārtīga deju horeogrāfija, kur lietā jāliek gan galva, gan kājas. Organizatore gan noteic, ka skumdinot fakts, ka uz dziesmu un deju svētkiem ceļš esot slēgts.

Grebežniece: “Mēs dejojam vairāk savas konstruētās dejas, tāpēc tās nav īsti Eiropas dejas. Tās varbūt ir altviešu senioru dejas. Mums ir arī tautas deju horeogrāfijas, tā kā varētu startēt arī uz Dziesmu un deju svētkiem, bet diemžēl neviens mūs negrib ņemt vērā. Neviens parks neatrodas mums, bet esam gatavi.”

Šovasar seniori sadejos vēl četras Latvijas vietās. Nākamā tikšanās būšot Iecavā.