Pēc vairākkārtējas svētku atlikšanas Dobelē izskanējis pirmo Kurzemes dziesmu svētku 150. gadskārtai veltīts koncerts “Mīlestības jūra”. Tālajā 1870. gadā Kurzemes Dziesmu svētki bija kā ģenerālmēģinājums pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Koristi cer, ka pēc pusotra gada ilgā klusuma arī šis koncerts bija kā pieteikums nākamajiem dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā.

 Pirms 150 gadiem pirmajos Kurzemes Dziesmu svētkos Dobeli pieskandināja ap četrsimt dziedātāju. Idejas autors bijis ērģelnieks un diriģents Jānis Bētiņš, kas tolaik strādājis Irlavas skolotāju seminārā, uz piecdesmit kilometru attālo Dobeli atvedis arī skolas orķestri. “Viņi nāca visi kājām, tieši uz Dobeli. Droši vien jau, ka tas varbūt sakrita kopā ar mācītāja un Jāņa Bētiņa personīgajiem kontaktiem. Pašlaik to ir ļoti grūti pateikt, kāpēc Dobele,” saka Māra Marnauza, koncerta mākslinieciskā vadītāja.

Arī atzīmējot 150. gadskārtu, Ķestermeža estrādē skatītājus priecēja ap 400 dziedātājiem. Gluži tāpat kā toreiz, ceļš uz svētkiem nevijās kā gluda lenta. Svētki tika vairākkārt atlikti, programma mainīta. Arī izveidot kopkori “zaļajā” drošības režīmā nemaz nebija tik viegli. “Tika nolemts dziedāt tā, lai dziedātāji un klausītāji sajūt to enerģijas lādiņu, ko nes pārbaudītās dziesmas, kas tik ārkārtīgi dziļi sirdī ir katram dziedātājam un klausītājam. Kuras mēs stabili zinām,” pauž Māra Marnauza, koncerta mākslinieciskā vadītāja.

Uzrunātie koristi atzīst, ka šodienas Dziesmu svētki ir bijis kā brīnums, ko notverot  nemaz negribas laist prom. “Nedaudz neierasti kaut kādā mērā, jo ļoti sen nav būts kopā tik lielā skaitā. Tiešām pozitīvi un pacilājoši. Emocionāli diezgan,” atzīst Signe Tarasova, jauktā kora “Tērvete” dalībniece.

“Šodienas tie svētki ir tādi... ka varbūt viss būs, ka tas koris dzīvos un dziesmu svētkus sagaidīs, dziesmas apgūs. Tas dod tādu cerību,” saka Līga Liepiņa, jauktā kora “Septiņi sapņi” prezidente.