Kokiem raisās pirmie pumpuri, ārā spraucas puķu asni. Lūkosim, ko dārzā un siltumnīcā var darīt aprīlī!

Pirmos siltos saules starus penkulnieces Ilonas Stangas siltumnīcā sveicina daudzkrāsainas atraitnītes. Kā stāsta pieredzējusī dārzniece, šis ir augs, kura vilinājumam jau tagad varot ļauties tie, kuri tā vien nevar sagaidīt laiku, kad varēs rušināties dobēs. Pirms tam gan mazos stādiņus vajagot norūdīt. “Tās, kas nāk tagad no siltumnīcām, jānes laukā un jāpatur, tad var stādīt. Tās pārdzīvo arī nelielus mīnus grādus. Ir tas pirmais moments, kad liekas, ka viss. Tās ir caurspīdīgas, sasalušas, bet pēc dažām stundām uzspīd saulīte, ir sadzērušās un atdzērušās, un viss notiek. Tāpat kā ar kāpostiem, kad liekas, ka viss ir sasalis, bet paliek silts laiks, tie atdzeras.”

Atraitnītēm esot tūkstošiem šķirņu, bet Ilonas siltumnīcā var atrast 23 dažādas atraitnīšu sķirnes. Raibos ziediņus, kuri asociējas ar smaidīgām sejiņām, jau agrā pavasarī var stādīt āra dobēs. Tomēr to pielietojums esot daudz plašāks. “Kapi, dobes, balkons, kur vien grib. Kompozīcijās iekšā.”

Uz neapkurināmu siltumnīcu varot doties arī sīpoli, kuri paredzēti lokiem. “Liekam iekšā siltumnīcā tajā aukstajā zemē! Loki būs zaļāki, košāki un pikantāki, jo tas būs audzis gandrīz brīvā dabā. Nav uz palodzes tur, kur ir par karstu. Es pati tūliņ pāri palikušos sīpolus vispār stādīšu ārā, lai man neaizņem siltumnīcu.”

Pie šādas gaisa temperatūras neapkurināmā siltumnīcā varot mēģināt sēt arī redīsus. “Drošības labad uzliekam agrotīklu virsū. Citi audzē siltumnīcās arī skābenes, arī to var. Es pieļauju, pati gan neesmu mēģinājusi, ka var siltumnīcās sēt rukolu.”

Apkurināmajā siltumnīcā, kas šogad energoresursu cenu ietekmē sākta kurināt vien pirms mēneša, jau uzziedējuši pirmie tomāti. Doma par tomātu stādīšanu neapkurināmā siltumnīcā gan esot jāatliek vismaz uz mēnesi, bet domāt, kā cīnīties ar nezālēm, jaunajā dārzu sezonā gan var jau tagad. “Mēs stādīsim visus uz plēves, jo man nav laika tās ravēt. Nezāles tiešām neaug. Tas ir pārbaudīts. Bija citus gadus uz melnās agroplēves, tagad mēģināsim uz šīs, jo, pirmkārt, nav jāravē. Tu aizej pazares izlauz, fiksi sasien tomātus uz augšu, un tā siltumnīca izskatās sakopta, tīra. Viss ir čikeniekā.”

Apkurināmajā siltumnīcā ziedus raisa daudzas puķes, bet tur tām pagaidām arī esot jāpaliek. uzmanību piesaista grīslis, kas aug interesantā podā, kas, kā stāsta Ilona, esot laistāmais pods.

Mīlestību uz dārza darbiem un arī siltumnīcu Ilona mantojusi no vecākiem, un , kā pati smej, varot šeit pavadīt 12 stundas dienā. Šobrīd aktuāla esot podošana. Mazie dēsti tiek stādīti ar krītu sajauktā kūdrā, bet noteikti nedrīkstot aizmirst arī par piebarošanu. “Jebkurai puķei, jebkuram stādam – jo vairāk mēslojuma, jo labāk. Ļoti daudz jāstrādā ar kalcija preperātiem. Tāpat kā cilvēkam, lai kauli būtu stipri, arī augiem, lai augs būtu stiprs, vajag daudz kalcija preperātu. Un puķēm ir jāskatās, lai būtu fosfors iekšā, lai būtu košāki ziedi, stiprāki ziedi. Es strādāju ar dzelteno kristalonu. Visos puķu podos man ir iestrādāti iekšā ilgi šķīstošie minerālmēsli diezgan daudz, bet pēc tam tik un tā vēl ir jāmēslo.”

Aprīlis esot arī iedvesmas laiks, kad vēl var izdomāt ar kādām kompozīcijām gibēsim rotāt dārzu, bet jau maijā varēs ķerties arī pie kārtīgas stādīšanas.