Kā situāciju veselības nozarē un to, kā Veselības ministrija tiek galā ar pandēmijas ierobežošanu, vērtē bijušie veselības ministri, noskaidroja ReTV Ziņu dienests.
Bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis uzskata, ka lielākā problēma pandēmijas apkarošanā ir valdības nespēja sadarboties un uzrunāt iedzīvotājus. Komunikācijas trūkums novedis arī pie dezinformācijas, kurā dzīvo liela daļa sabiedrības.
Ivars Eglītis, bijušais veselības ministrs (2007. – 2009.gadam):
“Skaidrošana, skaidrošana, skaidrošana. Es mēģinātu censties skaidrot. Vienai sabiedrības daļai vienkāršos nepaplašinātos teikumos, citai – lietojot arī kādus svešvārdus, kas labāk raksturo medicīnas terminus. Citiem varbūt pavisam, pavisam vienkārši, tiem, kuri netic, ka vīruss ir. Bet nav iespējams prasīt no veselības ministra tagad kaut kādu unikālu rīcību vai recepti, lai viss būtu vislabākajā kārtībā.”
Anda Čakša, kura veselības ministres pienākumus veica divarpus gadus, situāciju nozarē sauc par dramatisku. Viņa norāda uz nepilnībām slimnīcu darba plānošanā un uzskata, ka ministrija aizmirsusi pašu galveno – pacienta vajadzības.
Anda Čakša (JV), bijusī veselības ministre (2016. – 2019.gadam):
“Šobrīd ļoti apdraudēti ir tieši tie cilvēki, kuri cieš nevis no Covid infekcijas, bet kuri slimo ar pārējām hroniskām saslimšanām, jo pieeja ambulatorajam pakalpojumam, ārstniecības pakalpojumam kopumā ir būtiski samazinājusies. Tā kā šīs pacientu plūsmas netika sadalītas vai, tā vulgarizējot jāsaka, “piesmērētas” visas slimnīcas, tad nepalika tas resurss, ko varētu pakāpeniski mainīt.”
Savukārt Gundars Bērziņš, uzskata, ka pandēmijas apkarošana ir valdības kopējā atbildība un brīdī, kad tai būtu jāstrādā kā komandai, grēkāža meklēšana ir nevietā.
Gundars Bērziņš, bijušais veselības ministrs (2004. – 2007.gadam):
“Būtu jau labi, ja, veselības ministru nomainot, Covid atkāptos. Domāju, ka visiem ir skaidrs, ka tas tā nenotiks. Veselības ministrija ir kā valdības naba, no tās lielā mērā viss ir atkarīgs. Jāsaprot, ka Veselības ministrija ir viena no mazākajām ministrijām. Ir slimnieki, kur gadu gadiem ir uzkrāta problēmu jūra, ir ārstēšanas problēmas, ir vakcinācijas, uzskaites, slimības kontroles funkcijas. Šobrīd tas funkciju loks, ņemot vērā pieejamos resursus, ir nepārvarami augsts. Praktiski tas ir uz neiespējamā robežas, tas, kas tiek prasīts.”
ReTV Ziņu aptaujātie bijušie ministri uzskata, ka šī krīze mainīs redzējumu par veselības sistēmu nākotnē. Viens no jautājumiem varētu būt par slimnīcu tīkla reorganizāciju, jo pandēmija ir apliecinājums, ka ārstniecības centri reģionos tomēr ir svarīgi. Un otra lieta, kas izkristalizējas – valdībai jādomā par komunikācijas uzlabošanu ar sabiedrību, lai nebūtu lieku pārpratumu un neradītu augsni viltus ziņām.
