No nelielas telpas Talsu novada muzeja pagrabstāvā vienīgais Klaunu muzejs Latvijā izaudzis līdz savai mājai un plašam dārzam. Uz to pārceļojuši vairāk nekā 450 dažāda izmēra un materiālu klauni. Tā kā pārmaiņu periodā galvenā klaunu saimniece tikusi pie suņa, tad nu klaunu mājai pievienosies arī suņu tematika. Abas tēmas sadzīvošot gana labi, jo bērnus mīl gan suņi, gan klauni.
Atklāšanas nozīmē ne tikai svētku ballīti, bet arī pamatīgu darbu un gatavošanos pirms tam. Klaunu mājā tas nozīmē suņu cementēšanu. Nav jābaidās - mājas mīluļi paliks dzīvi, jo tie tiks cementēti. Izklausās barbariski, bet radošajam procesam jārezultējas ar suņu skulptūrām, kas būs dārza vides objekti.
Rotaļlieta tiek pamatīgi izmērcēta cementā un ar roku nogludināta, lai pēc izšūšanas to varētu arī nokrāsot. Mazākie sunīši jau pārtapuši skulptūrās dažus nedēļas iepriekš. Tos Klaunu mājas saimniece Pendele kopā ar saviem palīgiem steidz slēpt dārza teritorijā, lai tā pārtaptu par meklēšanas spēli. “Parasti, kad atbrauc ciemos, tad tie bērni ir autobusos nosēdējušies, un viņi grib drusku izlādēties. Un tad, lai viņi man neapgāž visu māju, tad es domāju, ka viņi vispirms izskriesies pa dārzu un trasi, un savu enerģiju izliks šeit,” stāsta Ilze Pumpure, Pendele jeb Klaunu mājas saimniece.
Bet Klaunu mājas dārzā noslēpušies ap 20 suņu, katrs tik citāds un ar īpašu stāstu, piemēram, cementēšana bijusi iespēja otru dzīvi dot kaimiņienes jaunības mīlestības pirms 20 gadiem dāvinātajam sunim.
Kad Klaunu muzejam bija jāizvācas no iepriekšējām telpām, palīgā saucienam atsaucās Ilze Čakle, kas piedāvāja savu īpašumu. Šobrīd viņa ir priecīga, cik ļoti gan vizuāli, gan saturiski viss ir mainījies. “Prieks, ka te ir smaids, ka te ir kustība, ka te kaut kas notiek un ka daudziem būs prieks – es ļoti ceru, ka daudziem būs prieks!” saka Ilze Čakle, ēkas īpašniece.
Ziemā uz vēl neizremontēto māju atceļoja 401 klauns, pusgada laikā to skaits jau krietni pietuvojies pieciem simtiem. “Tev varbūt beigās vēl vajadzēs daudzstāvu māju, jo ar šo būs par maz. Ja kas, es pēdējo klaunu turēju rokās un skrēju, meklēju, kur lai viņu liek, jo plaukti un skapji, kas bija, bija pilni,” pauž Ilze Pumpure.
Klauniem izdevās atraisīt prieku ne tikai bērnos, bet arī pieaugušajos. Arī ekskursijām jau pieteikušies pat seniori. Lauktehnika, kurā atrodas Klaunu māja, ir pilsētas industriālā zona, taču nu tā kļuvusi arī kulturāla, apkaimes piedāvājumi pārtapuši jaunā tūrisma piedāvājumā.
