Latvijā ik gadu nepārstrādāti paliek vairāk nekā 19 000 tonnu plastmasas atkritumu. Tagad šis skaits varētu samazināties. Šodien Ķekavā atklāta uzņēmuma “CleanR” plastmasas pārstrādes rūpnīca. Jaunajā ražotnē līdztekus jau ierastajiem plastmasas atkritumiem plānots pārstrādāt arī automašīnu plastmasas detaļas.

Viens no vadošajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā “CleanR” gadā no dzeltenajiem šķirošanas konteineriem savāc ap 10 000 tonnu pārstrādājamo plastmasas atkritumu. Līdz šim tos tikai sašķiroja, bet no šodienas sākta arī to pārstrāde. SIA “CleanR” grupas valdes loceklis Guntars Levics: “Šodien ir tā diena, kad mēs noslēdzam cirkulācijas apli. Atkritumus, ko esam savākuši, sašķirojuši un derīgos atlasījuši, pārstrādājam jau gatavā produktā, lai laistu atpakaļ tautsaimniecībā.”

Jaunā pārstrādes rūpnīca ļaus paplašināt arī šķirojamo plastmas atkritumu klāstu. “Mēs varēsim šeit pārstrādāt arī jogurtu trauciņus, automašīnu plastmasas. Piemēram, bamperus, automašīnu degvielas tvertnes, apakšējās plastmasas plāksnes, kas ir zem automašīnām,” stāsta pārstrādes rūpnīcas direktors Kaspars Fogelmanis.

Kā skaidro rūpnīcas direktors, no citām plastmasas pārstrādes rūpnīcām tā atšķiršoties ar tehnoloģiju un iekārtām. Atkritumu pārstrādes procesā jaunajā rūpnīcā izmantota piecpakāpju mazgāšana un divu veidu filtrēšana, kas ļauj pārstrādāt netīrāku materiālu, bet rezultātā iegūt konkurētspējīgu produktu – 11 veidu pārslas. “Mums kā uzņēmumam tas ir lielāks noieta tirgus un labāka cena. Klientiem, kas no mums pērk, tas ir lielāks procents, vairāk saražotas produkcijas.”

Pašreiz Latvijā, ieskaitot jauno “CleanR” ražotni, esot četras vērā ņemamas plastmasas pārstrādes rūpnīcas. Jelgavā uzņēmumam “Eco Baltia” piedrošā rūpnīcā jau 14 gadus pārstrādā PET pudeles, bet Olainē esošā “Nordic Plast” pārstrādā plēves, cieto plastmasu un polipropilēnu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks: “Plastmasa ir viens no būtiskākajiem piesārņojuma veidiem. Mums Zaļā kursa ietvaros un arī no dabas tīrības viedokļa ir ļoti svarīgi veidot cirkulāro ekonomiku tā, lai jebkas, ko mēs ievedam vai lietojam, tiktu pārstrādāts, mēs iedotu produktam otro un pat trešo dzīvi.”

Sākot no 2021. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm par katru nepārstrādāto kilogramu plastmasas iepakojuma Eiropas Savienības kopējā budžetā jāiemaksā 80 eirocenti. Pašreiz nepārstrādātas paliek ap 19 000 šiem tonnu plastmasas. Kopā ar pārstrādes rūpnīcu ievestajiem plastmasas atkritumiem pašreiz gadā tiek pārstrādātas 64 000 tonnas plastmasas.