Lai gan mājsēde noslēdzās jau vairāk nekā pirms mēneša, tomēr kovida krīzes smagi skartās nozares atbalsta maksājumus sāk saņemt tikai tagad. Ekonomikas ministrija norāda, lai sāktu izmaksas, bija jāsagaida Eiropas Savienības Komisijas apstiprinājums, tikmēr nozarēs strādājošie Daugavpilī sūdzas par robu ienākumos, nav droši, vai spēs nākamreiz gaidīt tik ilgi.
Skaistumkopšanas nozare ir viena no tām, kuru pandēmija skara smagi. Par šī brīža finansiālo situāciju uzņēmumu vadītāji Daugavpilī runāt izvairās, norādot, ka vēlas vispirms sagaidīt maksājumu. Friziere Natālija piekrita sniegt viedokli anonīmi, baidoties no sabiedrības nosodījuma. “Situācija ir ļoti bēdīga - mums ir jāmaksā īres maksa par vietu, kur sniedzam pakalpojumu, nemaz nerunājot par to, ka jāmaksā komunālie maksājumi. Visticamāk, es aizbraukšu no valsts. Pie tam, aizbraukšu nevis pastrādāt, bet uz visiem laikiem.”
Natālija norāda, ka viņas paziņas, kas strādā citviet Eiropā, saņēmuši pabalstu, jau lokdaunam tikko sākoties. “Es šoreiz laikam nevarēšu nedz apstiprināt, nedz noliegt - iespējams, ka šajās valstīs, ja pastāvēja atbalsta programma, tad tur bija tikai termiņa pagarinājuma jautājums. Latvijas gadījumā mēs noteicām nozares, kas būtu atbalstāmas, ņemot vērā valstī noteiktos kritērijus,” atzīst Ilze Lore, Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore.
Kā norāda Ekonomikas ministrija, epidemioloģiskiem apstākļiem šoruden pasliktinoties, tika paplašināts to nozaru loks, kas savus pakalpojumus nevarēja sniegt. Līdz ar to tika papildināts atbalsta regulējums, kuru no jauna bija jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Komisijas saskaņojums tika saņemts vien pagājušonedēļ. “Turpmākajās divās nedēļas arī tiks piešķirti visi atbalsti, kas ir pieteikti,” saka Ilze Lore.
Ministrija uzsver, ka šī bija arī iespēja pārskatīt algu subsīdijas atbalsta programmas nosacījumus. Ja iepriekš algu subsīdija un dīkstāves atbalsts bija divi dažādi risinājumi, šobrīd tie apvienoti vienā. “Ministru kabinets lēmis ir, ka šobrīd tas ir viens mehānisms, tie ir 50% no vidējās bruto algas par trim mēnešiem, ne vairāk kā 700 eiro,” saka Ilze Lore.
Ekonomikas ministrija norāda, ka, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, Eiropas Komisija regulējumu izskatīšanu saīsinājusi sešas reizes, taču, piemēram, ēdinātāji Daugavpilī uzskata, ka tas tāpat ir pārāk ilgi, jo paiet vēl kāds laiks, līdz nauda nonāk viņu kontos. Latvijas Ēdinātāju apvienība šībrīža situāciju Latvijā vērtē kā sarežģītu. “Nozare nav viendabīga, noteikti situācija varētu būt ļoti dažāda, gan no tiem, kas izbeiguši savu darbību vai ir uz robežas, un arī tiem, kas, pateicoties šim te atbalstam, varētu izdzīvot,” saka Anita Gleizde, Latvijas Ēdinātāju apvienības valdes locekle.
Atbalsta pasākuma īstenošanai šogad no valsts budžeta atvēlēti teju 819 miljoni eiro, savukārt algu subsīdijām veltītais finansējums ir 64 miljoni eiro.
