Pagājušā gada augustā vēstīts, ka Ilūkstē klostera ēkā pusotru gadu maisos atradās cilvēku mirstīgās atliekas. Bijusī Ilūkstes dome bija pieņēmusi darbā arheologu amatieri, kurš sāka veikt izrakumus, lai atsegtu sagrautās Ilūkstes baznīcas ēkas pamatus. Tajā laikā objektam nebija valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa, bet nu šāds statuss piešķirts. Konstatēts, ka objekts izrakumu laikā ir papostīts, bet cietušos un vainīgos neviens nemeklē. Mirstīgās atliekas beidzot ir pārapbedītas, tagad tiek spriests par klostera nākotni.

Pērn augustā klostera ēkā pavērās skats, kas šausmināja daudzus Latvijā. Daudzi vietējie un arī valsts mēroga eksperti ReTV atzīst - Ilūkstes pašvaldības atļautā klostera apkārtnes izrakņāšana ir radījusi kultūrvēsturiskus zaudējumus, bija jārīkojas profesionālāk. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis saka: “Pēc būtības vajadzētu būt tā, ka, tiklīdz mēs kaut ko atrodam ar iespējamu kultūrvēsturisku vērtību, vajadzētu konsultēties ar atbildīgajām institūcijām un speciālistiem, darbus pārtraukt, to izdarīt pēc iespējas profesionālāk.”

Ināra Mukāne, Augšdaugavas novada kultūras pārvaldes vadītāja saka, ka šobrīd esot jālabo agrāk mantojuma priekšā pieļautās kļūdas. Ilūkstes novada bijušais priekšsēdētājs vietnieks, tagadējais Augšdaugavas novada priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns nepiekrīt, ka Ilūkstes novada vadība savulaik rīkojusies nelikumīgi. “Uz savu galvu mēs toreiz nerakām. Vienkārši nevienam nekas neinteresēja. Mēs, protams, bijām sazinājušies, vai to var darīt. Tā doma bija atsegt pašu augšējo slāni aptuveni metra dziļumā, lai tālāk varētu saprast, kā attīstīt šo kompleksu.”

Garīdznieku kauli tagad ir apglabāti Ilūkstes kapsētā, bet Ilūkstes jezuītu klostera ēku paredzēts labiekārtot. Saimniekot klostera telpās apņēmusies pašvaldība, apsverot iespēju sadarboties ar uzņēmējiem. Bijušajā klosterī varētu ierīkot pat kafejnīcu vai restorānu.

Augšdaugavas novada priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts: “Tas būs tūrisma informācijas centrs. Tā būs izstāžu zāle, konferenču zāle, hostelis, kaut kāda ēdināšanas iespēja.”

Maija nogalē klātienē notika diskusija par klostera nākotni. Tajā izskanēja arī visai interesanti piedāvājumi - tā viens no “Attīstībai Par!” līderiem Juris Pūce piedāvājis ierīkot klosterī alus brūzi. Vitālijs Aizbalts atminas: “Pūces kungs teica, ka alu jāražo. Es aicinu uzņēmēju, kurš tiešām grib ražot alu - laipni lūgti! Sadarbosimies, jo Bavārījā katrs sevi cienošs klosteris ražo savu alus marku.”

To, kāda ir klostera nākotne, būs tajā alus brūzis vai kafejnīca, ierīkos tajā tūrisma informācijas centru, atbildēt nevar neviens: nav skaidrs, cik tas izmaksās un kur ņemt līdzekļus kompleksa remontam. Viena no domām - pieteikt projektu Latvijas/Lietuvas sadarbības programmā, bet arī šis jautājums ir vēl tikai kā vīzija.



#SIF_NVZ2022